Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ašmjani

Indekss Ašmjani

Ašmjani jeb Ošmjani ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļrietumos pie Ašmjankas upes, netālu no robežas ar Lietuvu.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 23 attiecības: Ašmjanu rajons, Armia Krajowa, Austrumeiropas laiks, Švitrigailis, Ģedimins, Žigimants, Baltkrievija, Baltkrievijas PSR, Grodņas apgabals, Jaunutis, Kalvinisms, Krievijas Impērija, Lietuva, Lietuvas guberņa, Lietuvas lielkņaziste, Lucjans Žeļigovskis, Novembra sacelšanās, Ostlande, Otrais pasaules karš, Polijas kampaņa, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Viļņas Zeme, Viduslietuvas Republika.

Ašmjanu rajons

Ašmjanu rajons jeb Ošmjanu rajons ir Grodņas apgabala rajons Baltkrievijā.

Skatīt Ašmjani un Ašmjanu rajons

Armia Krajowa

''Armia Krajowa'' karavīri aizstāv barikādes Varšavas sacelšanās laikā (1944.gada augusts) Armia Krajowa (burtiski tulkojot — Tēvijas armija) bija organizācija, kas Otrā pasaules kara laikā apvienoja pretestības grupas okupētajā Polijā.

Skatīt Ašmjani un Armia Krajowa

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Skatīt Ašmjani un Austrumeiropas laiks

Švitrigailis

Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Skatīt Ašmjani un Švitrigailis

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Skatīt Ašmjani un Ģedimins

Žigimants

Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.

Skatīt Ašmjani un Žigimants

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Ašmjani un Baltkrievija

Baltkrievijas PSR

Baltkrievijas PSR bija 1919.

Skatīt Ašmjani un Baltkrievijas PSR

Grodņas apgabals

Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Skatīt Ašmjani un Grodņas apgabals

Jaunutis

Jaunutis (Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341.

Skatīt Ašmjani un Jaunutis

Kalvinisms

Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.

Skatīt Ašmjani un Kalvinisms

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Ašmjani un Krievijas Impērija

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Ašmjani un Lietuva

Lietuvas guberņa

Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).

Skatīt Ašmjani un Lietuvas guberņa

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Ašmjani un Lietuvas lielkņaziste

Lucjans Žeļigovskis

Lucjans Žeļigovskis (1865—1947) bija Polijas armijas ģenerālis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Ašmjani un Lucjans Žeļigovskis

Novembra sacelšanās

Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.

Skatīt Ašmjani un Novembra sacelšanās

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).

Skatīt Ašmjani un Ostlande

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Ašmjani un Otrais pasaules karš

Polijas kampaņa

Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.

Skatīt Ašmjani un Polijas kampaņa

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Skatīt Ašmjani un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Viļņas Zeme

Viļņas Zemes izveide, apvienojot likvidētās Viduslietuvas Republikas apriņķus (sarkanā krāsā) ar Navahrudakas vojevodistes apriņķiem (oranžā krāsā). Viļņas Zeme bija Polijas Otrās republikas pagaidu administratīvā vienība (1922—1926), kurā apvienoja likvidētās Viduslietuvas Republikas teritoriju ar Navahrudakas vojevodistes ziemeļaustrumu daļas apriņkiem, lai 1926.

Skatīt Ašmjani un Viļņas Zeme

Viduslietuvas Republika

Lietuvas karalistes teritorija. Viduslietuvas Republika jeb vienkārši Viduslietuva bija starptautiski neatzīts valstisks veidojums, kuru ar Polijas Otrās republikas atbalstu 1920.

Skatīt Ašmjani un Viduslietuvas Republika

Zināms kā Ašmena, Ošmjani.