Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Alfrēds Karrs, Arhitektūra, Arnolds Maidels, Bruņinieku iela (Rīga), Funkcionālisms (arhitektūra), Lāčplēša iela (Rīga), Otrā Krievijas olimpiāde, Puškina iela (Rīga), Rīga, Reklāma, Silikāti, Skandinaviska Enskilda Banken, Smilšu iela (Rīga), Stokholmas iela (Rīga), Vaļņu iela (Rīga), Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, 1888. gads, 1963. gads.
Alfrēds Karrs
Alfrēds Viktors Karrs (dzimis 1886. gada 18. aprīlī Saratovā, miris 1949. gada 15. maijā) bija angļu izcelsmes funkcionālisma stila arhitekts, būvinženieris un mākslinieks.
Jaunums!!: Kurts Betge un Alfrēds Karrs · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Kurts Betge un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Arnolds Maidels
Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.
Jaunums!!: Kurts Betge un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »
Bruņinieku iela (Rīga)
Bruņinieku iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.
Jaunums!!: Kurts Betge un Bruņinieku iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Funkcionālisms (arhitektūra)
stadiona tornis Helsinki (''Y. Lindegren & T. Jäntti''), 1934. gads Funkcionālisms ( — ‘izpilde’) ir modernisma arhitektūras virziens.
Jaunums!!: Kurts Betge un Funkcionālisms (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Lāčplēša iela (Rīga)
Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Maskavas forštates apkaimēs.
Jaunums!!: Kurts Betge un Lāčplēša iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Otrā Krievijas olimpiāde
Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts (1914) Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Baltijas Olimpiskās komitejas priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts Otrās Krievijas olimpiādes piespraude Otrā Krievijas olimpiāde bija otrā Krievijas Impērijas olimpiāde, kas notika Rīgā un bija plānota no 1914.
Jaunums!!: Kurts Betge un Otrā Krievijas olimpiāde · Redzēt vairāk »
Puškina iela (Rīga)
Puškina iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštates apkaimē.
Jaunums!!: Kurts Betge un Puškina iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kurts Betge un Rīga · Redzēt vairāk »
Reklāma
1913. gada maijā žurnālā ''National Geographic Magazine'' publicēta ''Encyclopædia Britannica'' reklāma Reklāma uz tramvaja Liepājā Reklāma (no — ‘skaļi saukt, izkliegt’) ir materiāls, kura pamatmērķis ir rosināt vai pārliecināt cilvēkus iegādāties noteiktu produktu, pakalpojumu, popularizēt kādu ideju vai indivīdu.
Jaunums!!: Kurts Betge un Reklāma · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Kurts Betge un Silikāti · Redzēt vairāk »
Skandinaviska Enskilda Banken
Skandinaviska Enskilda Banken AB jeb saīsinājumā SEB ir Zviedrijas finanšu uzņēmumu grupa.
Jaunums!!: Kurts Betge un Skandinaviska Enskilda Banken · Redzēt vairāk »
Smilšu iela (Rīga)
Smilšu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Jaunums!!: Kurts Betge un Smilšu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Stokholmas iela (Rīga)
Stokholmas iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.
Jaunums!!: Kurts Betge un Stokholmas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Vaļņu iela (Rīga)
Vaļņu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Jaunums!!: Kurts Betge un Vaļņu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Kurts Betge un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Kurts Betge un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: Kurts Betge un 1888. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: Kurts Betge un 1963. gads · Redzēt vairāk »
