Baltu-slāvu valodas

Baltu-slāvu valodas, dažkārt arī baltslāvu valodas, ir pie indoeiropiešu valodu saimes piederošas valodas.

6 attiecības: Aizguvums, Baltu valodas, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Slāvu valodas.

Aizguvums

Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.

Jaunums!!: Baltu-slāvu valodas un Aizguvums · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Baltu-slāvu valodas un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze

somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā. Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda.

Jaunums!!: Baltu-slāvu valodas un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Baltu-slāvu valodas un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Baltu-slāvu valodas un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Baltu-slāvu valodas un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltslāvu valodas, Slāvu-baltu valodas.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika