Satura rādītājs
15 attiecības: Austrumprūsija, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Olština, Olštinas apriņķis, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Ukrainas reihskomisariāts, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Vācija, 1896. gads, 1986. gads.
- Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Barčevo un Austrumprūsija
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Barčevo un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Barčevo un Centrāleiropas vasaras laiks
Olština
Olština, agrāk Allenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs.
Skatīt Barčevo un Olština
Olštinas apriņķis
Olštinas apriņķis ir apriņķis Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrālajā daļā.
Skatīt Barčevo un Olštinas apriņķis
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Barčevo un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Barčevo un Padomju Savienība
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Barčevo un Polija
Polijas administratīvais iedalījums
Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.
Skatīt Barčevo un Polijas administratīvais iedalījums
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Skatīt Barčevo un Potsdamas konference
Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.
Skatīt Barčevo un Ukrainas reihskomisariāts
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Skatīt Barčevo un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Barčevo un Vācija
1896. gads
1896.
Skatīt Barčevo un 1896. gads
1986. gads
1986.
Skatīt Barčevo un 1986. gads
Skatīt arī
Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas
- Ščitno
- Bartošice
- Barčevo
- Bištineka
- Biskupeca
- Bjala Piska
- Braņevo
- Dobre Mjasto
- Dzjaldovo
- Elblonga
- Elka
- Gižicko
- Goldapa
- Gurovo Ilavecke
- Ilava (Polija)
- Jezjorani
- Kentšina
- Kiselice
- Korše
- Lidzbarka
- Lidzbarka Varmiņska
- Lubava
- Mikolajki
- Milakovo
- Milomlina
- Mlinari
- Moronga
- Mrongovo
- Nove Mjasto Lubavske
- Olština
- Olštineka
- Olecko
- Orneta
- Ostruda
- Ožiša
- Pasima
- Paslenka
- Peņenžno
- Piša
- Rešela
- Rina
- Rucjane-Ņida
- Sempopole
- Suša
- Tolkmicko
- Vengoževo
- Zalevo
- Ņidzica
Zināms kā Barczewo, Vartenburga, Wartembork, Wartenburg.