15 attiecības: Acs, Augstākie vēži, Ģeoloģiskais periods, Īstie augstākie vēži, Žokļkājas, Eokarīdi, Frederiks Šrams (paleontologs), Furka, Galvkrūtis, Karapakss, Karbons, Paleontoloģija, Telsons, Uropodi, Vēderkājas.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Acs · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Īstie augstākie vēži
Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) ir augstāko vēžu (Malacostraca) apakšklase.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Īstie augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Žokļkājas
Mitrenes ''Oniscus asellus'' žokļkāju pāris. Žokļkājas ir vēžveidīgo ar galvu saaugušo krūšu segmentu specializētas pāru ekstremitātes, kas piedalās barības satveršanai un noturēšanai.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Žokļkājas · Redzēt vairāk »
Eokarīdi
Eokarīdi (Eocarida) ir izmirušu augstāko vēžu (Eumalacostraca) apakšklases virskārta.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Eokarīdi · Redzēt vairāk »
Frederiks Šrams (paleontologs)
Frederiks Roberts Šrams (dzimis) ir amerikāņu paleontologs un kancerologs (vēžveidīgo pētnieks). 1965. gadā saņēma bioloģijas zinātņu bakalaura grādu Lojolas universitātē, Čikāgā, bet 1968. gadā paleozooloģijas doktora grādu Čikāgas universitātē. Uzrakstījis vairāk nekā 200 rakstu par dažādām vēžveidīgo bioloģijas, taksonomijas un sistemātikas tēmām, kā arī vairākas grāmatas, ieskaitot pamattekstu grāmatai "Vēžveidīgie" (Crustacea). 1983. gadā viņš dibināja žurnālu "Vēžveidīgo problemātika" (Crustacean Issues), par kura redaktoru darbojās, vairāk kā 20 gadus. Savas karjeras lielāko daļu darbojās Amsterdamas Universitātē, Nīderlandē, no kuras 2005. gadā aizgāja pensijā. 2005. gada jūlijā viņš kļuva par "Vēžveidīgo bioloģijas žurnāla" (Journal of Crustacean Biology) redaktoru.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Frederiks Šrams (paleontologs) · Redzēt vairāk »
Furka
Vairogvēzis (''Lepidurus apus''), kuram aizmugurē ir furka divu vicveida izaugumu veidā. Furka jeb furkālais izaugumsZooloģija — 1.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Furka · Redzēt vairāk »
Galvkrūtis
Galvkrūtis ir dažu posmkāju ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Galvkrūtis · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Karapakss · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Karbons · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Telsons · Redzēt vairāk »
Uropodi
Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Uropodi · Redzēt vairāk »
Vēderkājas
garnelei. (iezīmēts ar oranžu) Vēderkājas jeb pleopodi ir ekstremitātes, kas atrodas augstāko vēžu vēdera segmentu apakšpusē.
Jaunums!!: Belotelsonīdi un Vēderkājas · Redzēt vairāk »