Ātrāk nekā pārlūku!
11 attiecības: Antarktīda, Belgrano I, Belgrano II, Fāzela līcis, Ledus, Luitpolda krasts, Nunataks, Prūsija, Trigonometrija, Vācija, Vilhelms Filhners.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Belgrano I
Henerala Belgrano vai Belgrano I (— ‘armijas bāze Ģenerālis Belgrano’) bija vissezonas Argentīnas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Belgrano I · Redzēt vairāk »
Belgrano II
Belgrano II, līdz 1990.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Belgrano II · Redzēt vairāk »
Fāzela līcis
Fāzela līcis ir ap plats un ap garš līcis Vedela jūras dienvidos Antarktīdā.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Fāzela līcis · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Ledus · Redzēt vairāk »
Luitpolda krasts
Luitpolda krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Kotsu Zemē Vedela jūras krastā.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Luitpolda krasts · Redzēt vairāk »
Nunataks
Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Nunataks · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Prūsija · Redzēt vairāk »
Trigonometrija
Trigonometrija ir ģeometrijas nozare, kas apskata sakarības starp trijstūra elementiem - malām un leņķiem, pielietojot trigonometriskās funkcijas.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Trigonometrija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Vācija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Filhners
Vilhelms Filhners (dzimis Minhenē, miris Cīrihē) - vācu dabaszinātnieks, ceļotājs, pētnieks, rakstnieks.
Jaunums!!: Bertraba nunataks un Vilhelms Filhners · Redzēt vairāk »
