Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Berlīne, Elīze Junga-Štillinga, Eva Borherte-Šveinfurte, Glezniecība, Goleņova, Kalnciema iela (Rīga), Latvijas brīvības cīņas, Pārdaugava, Rīga, Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola, Rīgas pilsētas mākslas skola, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Sanktpēterburga, Vācbaltieši, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vidzemes guberņa, Vilhelms Neimanis.
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Berlīne · Redzēt vairāk »
Elīze Junga-Štillinga
Elīze Junga-Štillinga (1829—1904) bija vācbaltiešu gleznotāja, Rīgas privātās mākslas skolas direktore.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Elīze Junga-Štillinga · Redzēt vairāk »
Eva Borherte-Šveinfurte
Eva Margarete Borherte-Šveinfurte (1878—1964) bija vācbaltiešu gleznotāja, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētāja.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Eva Borherte-Šveinfurte · Redzēt vairāk »
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Glezniecība · Redzēt vairāk »
Goleņova
Goleņova ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Ščecinas.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Goleņova · Redzēt vairāk »
Kalnciema iela (Rīga)
Kalnciema iela ir maģistrālā iela Rīgā (Pārdaugavā) un Mārupē.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Kalnciema iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola
Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola ir Rīgas pamatskola Aspazijas bulvārī 34 Centra apkaimē, kurā mācības notiek no 1.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola · Redzēt vairāk »
Rīgas pilsētas mākslas skola
Rīgas pilsētas mākslas skola bija mākslas izglītības iestāde Rīgā, kas pastāvēja no 1906.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Rīgas pilsētas mākslas skola · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms Neimanis
Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks.
Jaunums!!: Bernhards Borherts un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »
