Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Antisemītisms, Brazīlija, Ebreji, Eiropa, Fašisms, Itāļi, Liberālisms, Lielā depresija, Marksisms, Nacionālisms, Nacionālsociālisms, Politiskā partija, Portugāļu valoda, Portugāle, Rakstnieks, Rase, Rasisms, Sigma, Tolerance, Valsts apvērsums, Vācieši, Vācija.
Antisemītisms
Antisemītisms ir aizspriedumi vai diskriminējoša attieksme pret ebrejiem kā etnisku grupu.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Antisemītisms · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Ebreji · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Fašisms
Musolīni laika karogs ar saišķa (''fascio'') attēlu Fašisms bija autoritāra politiskā kustība, kas no 1922.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Fašisms · Redzēt vairāk »
Itāļi
Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Itāļi · Redzēt vairāk »
Liberālisms
Liberālisms ir politiska filozofija un atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Liberālisms · Redzēt vairāk »
Lielā depresija
''Māte migrante'' (Foto: Doroteja Lange, 1936). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Lielā depresija · Redzēt vairāk »
Marksisms
Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Marksisms · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Politiskā partija
Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Politiskā partija · Redzēt vairāk »
Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Portugāļu valoda · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Portugāle · Redzēt vairāk »
Rakstnieks
Pastmarka, kurā attēlots krievu rakstnieks Antons Čehovs Rakstnieks vai rakstniece ir persona, kas veido daiļliteratūru, tas ir, raksta romānus, noveles, stāstus, lugas un tamlīdzīgus darbus.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Rakstnieks · Redzēt vairāk »
Rase
Rase var būt.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Rase · Redzēt vairāk »
Rasisms
Cilvēku iedalījums rasēs (Kārlis Ernsts fon Bērs, 1862) Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Rasisms · Redzēt vairāk »
Sigma
Grieķu alfabēta 18. burts - sigma Sigma (Σ, σ, ς) - grieķu alfabēta 18.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Sigma · Redzēt vairāk »
Tolerance
Tolerance (no — 'izturība') var būt.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Tolerance · Redzēt vairāk »
Valsts apvērsums
Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Valsts apvērsums · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Brazīliešu integrālistu partija un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Brazīliešu integrālisms, Brazīliešu integrālistu kustība.
