Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Austrālija, Bellacord Electro, Brisbena, Eslingene, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Radio, Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministru uzskaitījums, Liepāja, Liepājas apriņķis, Liepājas Svētās Annas baznīca, Prāvests, Rīga, Rīgas cirks, Skaņuplate, Vācija, Vircburga, Visvaldis Sanders.
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Austrālija · Redzēt vairāk »
Bellacord Electro
''Bellaccord-Electro'' reklāmas plakāts (1936). Bellaccord Electro, zināma arī kā vienkārši Bellacord, bija skaņuplašu rūpnīca, kuru 1931.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Bellacord Electro · Redzēt vairāk »
Brisbena
Brisbena ir Austrālijas 3.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Brisbena · Redzēt vairāk »
Eslingene
Eslingene pie Nekāras ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Eslingene · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Liepājas apriņķis · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Annas baznīca
Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Eduarda Veidenbauma ielā 1, Liepājā.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Liepājas Svētās Annas baznīca · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Prāvests · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas cirks
Rīgas cirks ir cirks, kas atrodas Merķeļa ielā 4 Rīgā.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Rīgas cirks · Redzēt vairāk »
Skaņuplate
Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Skaņuplate · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Vācija · Redzēt vairāk »
Vircburga
Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Vircburga · Redzēt vairāk »
Visvaldis Sanders
Visvaldis Sanders (—) bija Latvijas luterāņu mācītājs un politiķis.
Jaunums!!: Brāļi Laivinieki un Visvaldis Sanders · Redzēt vairāk »
