Satura rādītājs
26 attiecības: Ahemenīdu impērija, Aleksandrs Lielais, Arābi, Avicenna, Čingishans, Buhāras emirāts, Buhāras Tautas Padomju Republika, Horezma, Krievi, Krievijas Impērija, Kušānu valsts, Omars Haijāms, Sarkanā armija, Sūfisms, Seleikīdu impērija, Sogdiāna, Tadžiki, Timurs, Turki, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, UTC+5, Uzbeki, Uzbekijas PSR, Uzbekistāna, Zarafšona, Zīda ceļš.
- UNESCO Pasaules mantojuma vietas Uzbekistānā
Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.
Skatīt Buhāra un Ahemenīdu impērija
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Skatīt Buhāra un Aleksandrs Lielais
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Skatīt Buhāra un Arābi
Avicenna
Abū Alī Sīnā vai Ibn Sīnā, eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu ārsts un filozofs.
Skatīt Buhāra un Avicenna
Čingishans
Čingishans (pēcnāves vārds Tai-dzu; dzimis Temūdžins,, dzimis ap 1155. vai 1162. gadu, miris) bija mongoļu karavadonis, valdnieks, pirmais Mongoļu impērijas imperators.
Skatīt Buhāra un Čingishans
Buhāras emirāts
Emirāta karogs Buhāras emirāts Emīrs Sejīds Abdul Ahads, 1890 Emīrs Sejīds Alim hans, 1911 Buhāras citadele Buhāras emirāts bija valsts Centrālāzijā kas pastāvēja no 1785.
Skatīt Buhāra un Buhāras emirāts
Buhāras Tautas Padomju Republika
Buhāras Tautas Padomju Republika (BTPR) bija valstisks veidojums, ko pēc Buhāras emirāta likvidēšanas 1920.
Skatīt Buhāra un Buhāras Tautas Padomju Republika
Horezma
Horezmas lielvalsts 1220. gadā Aladīna Tekeša mauzolejs pie Urgenčas (1200) Horezma vai Horezmija (Xvârazm) ir liels oāzes apgabals un vēsturisks reģions Amudarjas (Oksas) lejtecē Centrālāzijā, mūsdienu Turkmenistānas un Uzbekistānas teritorijā.
Skatīt Buhāra un Horezma
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Buhāra un Krievi
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Buhāra un Krievijas Impērija
Kušānu valsts
Kušānu valsts teritorija (ap 100.—250. m.ē.). Kušānu valsts jeb Kušānu impērija (baktriešu: Κυϸανο, Kuṣāṇ Rājavaṃśa; ap 1.—3. gadsimtu) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā (105—250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju.
Skatīt Buhāra un Kušānu valsts
Omars Haijāms
Omars Haijāms (’Omar-e Khayyām,, dzimis, miris) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis.
Skatīt Buhāra un Omars Haijāms
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Buhāra un Sarkanā armija
Sūfisms
Sūfiju simbols. Sūfisms (taṣauwuf;, ṣūfīya) ir mistisks islāma ticības virziens un prakse, kurā musulmaņi cenšas noskaidrot patiesību par dievišķo mīlestību un iegūt zināšanas, izmantojot tiešu personisko pieredzi ar Dievu.
Skatīt Buhāra un Sūfisms
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Skatīt Buhāra un Seleikīdu impērija
Sogdiāna
Sogdiānas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Sogdiāna vai Sogdija ( Soġd) bija vēsturisks reģions Centrālāzijā, mūsdienu Uzbekistānas un Tadžikistānas teritorijā.
Skatīt Buhāra un Sogdiāna
Tadžiki
Tadžiki (dari) ir vispārējs nosaukums plašai persiešu valodā (tadžiku valodā un dari) runājošai cilvēku grupai, kas mūsdienās galvenokārt dzīvo Afganistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
Skatīt Buhāra un Tadžiki
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Skatīt Buhāra un Timurs
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Skatīt Buhāra un Turki
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Skatīt Buhāra un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UTC+5
UTC+5: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+5 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Buhāra un UTC+5
Uzbeki
Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Buhāra un Uzbeki
Uzbekijas PSR
Uzbekijas PSR bija padomju republika Padomju Savienības Vidusāzijas daļas sastāvā no 1924.
Skatīt Buhāra un Uzbekijas PSR
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Buhāra un Uzbekistāna
Zarafšona
Zarafšona ir 877 kilometrus gara upe Tadžikistānā un Uzbekistānā. Iztece no Zarafšonas ledāja Hisora Alajā. Tek rietumu virzienā. Izbeidzas Korakolas oāzē, nesasniedzot Amudarju, kuras pieteka tā senatnē bijusi. Zarafšonas upei jau no senatnes bijusi liela nozīme reģiona apgādē ar ūdeni un upes krastos atrodas vairāki ievērojami kultūras centri.
Skatīt Buhāra un Zarafšona
Zīda ceļš
Zīda ceļš 1. gadsimtā Viduslaiku tirdzniecības ceļi, ko 9.–11. gadsimtā izmantoja radhanīti, vikingi un citi tirgotāji Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Senās Ķīnas uz Centrālāziju, tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm.
Skatīt Buhāra un Zīda ceļš
Skatīt arī
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Uzbekistānā
Zināms kā Buhara, Bukhara, Buxoro.