Satura rādītājs
21 attiecības: Bazīdijas, Bērzi, Centimetrs, Cepurīšu sēnes, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Egles, Kātiņš (mikoloģija), Lapiņas (mikoloģija), Lapiņu sēnes, Latīņu valoda, Mikoriza, Mikrometrs, Pienaiņu ģints, Priedes, Sarkandzeltaine, Sēne, Sēnes, Sporas, Trama (mikoloģija), Ziemeļu puslode.
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Skatīt Cūku pienaine un Bazīdijas
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Cūku pienaine un Bērzi
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Cūku pienaine un Centimetrs
Cepurīšu sēnes
Dižā saulsardzene Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti.
Skatīt Cūku pienaine un Cepurīšu sēnes
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Skatīt Cūku pienaine un Cepurīte (mikoloģija)
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Skatīt Cūku pienaine un Cistīdas
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Skatīt Cūku pienaine un Egles
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Skatīt Cūku pienaine un Kātiņš (mikoloģija)
Lapiņas (mikoloģija)
Tīmekleņu ģints (''Cortinarius'') sēnes lapiņas Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām.
Skatīt Cūku pienaine un Lapiņas (mikoloģija)
Lapiņu sēnes
Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām.
Skatīt Cūku pienaine un Lapiņu sēnes
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Cūku pienaine un Latīņu valoda
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Skatīt Cūku pienaine un Mikoriza
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Skatīt Cūku pienaine un Mikrometrs
Pienaiņu ģints
Pienaiņu ģints jeb pienaines (Lactarius) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai.
Skatīt Cūku pienaine un Pienaiņu ģints
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Cūku pienaine un Priedes
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Skatīt Cūku pienaine un Sarkandzeltaine
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Skatīt Cūku pienaine un Sēne
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Cūku pienaine un Sēnes
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Cūku pienaine un Sporas
Trama (mikoloģija)
stobriņu slānis - himenofors. Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa.
Skatīt Cūku pienaine un Trama (mikoloģija)
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Cūku pienaine un Ziemeļu puslode
Zināms kā Lactarius hysginus, Lactarius hysignus.