Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Apencelles-Innerrodenes kantons, Atēnas, Šveice, Brīvība, Džons Loks, Glarusas kantons, Liberālā demokrātija, Pārstāvnieciskā demokrātija, Politiskā partija, Referendums, Republika, Senā Grieķija, Suverenitāte, Tauta, Tiešā demokrātija, Valsts pārvaldes forma, Vēlēšanas, Vienlīdzība.
Apencelles-Innerrodenes kantons
Apencelles-Innerrodenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Demokrātija un Apencelles-Innerrodenes kantons · Redzēt vairāk »
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Demokrātija un Atēnas · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Demokrātija un Šveice · Redzēt vairāk »
Brīvība
Brīvības piemineklis, kas tiek uzskatīts par vienu no Latvijas brīvības simboliem Brīvība ir sociālu apstākļu un attiecību kopums, kad nav pakļautības kādai varai, piemēram, politiskam, ekonomiskam vai juridiskam spēkam.
Jaunums!!: Demokrātija un Brīvība · Redzēt vairāk »
Džons Loks
Džons Loks (John Locke; dzimis, miris) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs.
Jaunums!!: Demokrātija un Džons Loks · Redzēt vairāk »
Glarusas kantons
Glarusas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.
Jaunums!!: Demokrātija un Glarusas kantons · Redzēt vairāk »
Liberālā demokrātija
Liberālā demokrātija jeb Rietumu demokrātija ir tiesību sistēma, kuras pamatā ir pārstāvības un tiešā demokrātija, kurā vairākuma griba un ievēlēto pārstāvju iespējas īstenot varu ir ierobežotas mazākuma un atsevišķu pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzības nolūkā.
Jaunums!!: Demokrātija un Liberālā demokrātija · Redzēt vairāk »
Pārstāvnieciskā demokrātija
Pārstāvnieciskā demokrātija (arī reprezentatīvā demokrātija un netiešā demokrātija) ir demokrātijas paveids, kas paredz, ka tiek vēlēti kādas cilvēku grupas interešu pārstāvji.
Jaunums!!: Demokrātija un Pārstāvnieciskā demokrātija · Redzēt vairāk »
Politiskā partija
Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.
Jaunums!!: Demokrātija un Politiskā partija · Redzēt vairāk »
Referendums
Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).
Jaunums!!: Demokrātija un Referendums · Redzēt vairāk »
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Jaunums!!: Demokrātija un Republika · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Demokrātija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Suverenitāte
Suverenitāte ( — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem.
Jaunums!!: Demokrātija un Suverenitāte · Redzēt vairāk »
Tauta
Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.
Jaunums!!: Demokrātija un Tauta · Redzēt vairāk »
Tiešā demokrātija
Tiešā demokrātija, retāk tīrā demokrātija, ir demokrātijas paveids, kurā cilvēku grupa lēmumus pieņem pati, bez citu starpniecības, kā tas ir pārstāvnieciskajā demokrātijā.
Jaunums!!: Demokrātija un Tiešā demokrātija · Redzēt vairāk »
Valsts pārvaldes forma
#6B8E23 militārā diktatūra Valsts pārvaldes forma, arī pārvaldības forma vai pārvaldīšanas forma, ir sistēma, kā tiek kontrolēta valsts, kā tiek organizēta publiskā vara.
Jaunums!!: Demokrātija un Valsts pārvaldes forma · Redzēt vairāk »
Vēlēšanas
Vēlēšanu kastē tiek iesviesta aploksne, kurā vēlētājs ir atzīmējis savu izvēli par labu kādam no kandidātiem. Vēlēšanas ir valsts vai kādas organizācijas veikts demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā tās vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas šai valstī vai organizācijā.
Jaunums!!: Demokrātija un Vēlēšanas · Redzēt vairāk »
Vienlīdzība
Vienlīdzība ir vissvarīgākais demokrātijas un klasiskā liberālisma princips, saskaņā ar kuru visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā neatkarīgi no viņu rases, tautības, dzimuma, dzīvesvietas, sabiedrības stāvokļa, reliģiskās un politiskās pārliecības.
Jaunums!!: Demokrātija un Vienlīdzība · Redzēt vairāk »
