Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dzeržoņova

Indekss Dzeržoņova

Dzeržoņova, vēsturiski arī Reihenbaha, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Svidņicas, Soves kalnos.

20 attiecības: Apvienotā Karaliste, Austrija, Biškopība, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dzeržoņovas apriņķis, Ebreji, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Holokausts, Izraēla, Krievija, Lejassilēzijas vojevodiste, Leopolds II Hābsburgs, Napoleons Bonaparts, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Prūsijas Karaliste, Svētā Romas impērija, Svidņica, Vācija.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Austrija · Redzēt vairāk »

Biškopība

Dravnieks apskata bišu stropu Biškopības attēlojums 14. gadsimta ''Tacuinum Sanitatis'' Biškopība jeb dravniecība ir medusbišu saimju uzturēšana (stropos, dravās vai citur) medus, bišu vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņi un citu produktu iegūšanai.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Biškopība · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Dzeržoņovas apriņķis

Dzeržoņovas apriņķis ir apriņķis Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Dzeržoņovas apriņķis · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Ebreji · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Holokausts

Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Holokausts · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Izraēla · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Krievija · Redzēt vairāk »

Lejassilēzijas vojevodiste

Lejassilēzijas vojevodiste (Województwo dolnośląskie) ir Polijas vojevodiste valsts dienvidrietumos.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Lejassilēzijas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Leopolds II Hābsburgs

Leopolds II (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators, Ungārijas karalis, Bohēmijas karalis, Horvātijas karalis un Austrijas erchercogs no 1790.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Leopolds II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svidņica

Svidņica (vēsturiski arī Šveidnica) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu pakājē.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Svidņica · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Dzeržoņova un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dzeržoņuva, Dzierżoniów.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »