17 attiecības: Apvienotā Karaliste, Austrija, Čehija, Bādenbādene, Bādene pie Vīnes, Bāta (Somerseta), Beļģija, Francija, Itālija, Karlovi Vari, Kūrorts, Mariānske Lāzņe, Medicīna, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vācija, Višī, Zinātne.
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Austrija · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Čehija · Redzēt vairāk »
Bādenbādene
Bādenbādene ir pilsēta Vācijas dienvidrietumos, Bādenes-Virtembergas zemē, netālu no Francijas robežas.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Bādenbādene · Redzēt vairāk »
Bādene pie Vīnes
Bādene jeb Bādene pie Vīnes ir Bādenes apriņķa administratīvais centrs Lejasaustrijā, Austrijā un atrodas 26 km attālumā no valsts galvaspilsētas Vīnes pie Švehatas upes.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Bādene pie Vīnes · Redzēt vairāk »
Bāta (Somerseta)
Bāta ir pilsēta Somersetā, Anglijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Bāta (Somerseta) · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Beļģija · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Francija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Itālija · Redzēt vairāk »
Karlovi Vari
Karlovi Vari ir kūrorta pilsēta Bohēmijā, Čehijā.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Karlovi Vari · Redzēt vairāk »
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Kūrorts · Redzēt vairāk »
Mariānske Lāzņe
Marienbādes skats (1900). Mariānske Lāzņe (izrunā), agrākā Marienbāde ir kūrorta pilsēta Karlovi Varu apgabalā Čehijā.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Mariānske Lāzņe · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Medicīna · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Vācija · Redzēt vairāk »
Višī
Višī ir pilsēta Francijā, Overņas reģionā, pie Aljē upes.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Višī · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Eiropas lielās kūrortpilsētas un Zinātne · Redzēt vairāk »