Satura rādītājs
35 attiecības: Akropole, Anatolija, Asklēpijs, Bazilikata, Dēmetra, Eneīda, Etruski, Grieķu valoda, Hērodots, Hija, Itālija, Kampānija, Kartāga, Kīrs Lielais, Korsika, Ksenofans, Mesīna, Neapole, Oktaviāns, Parmenīds, Pūniešu kari, Persieši, Pestuma, Purvs, Redžo Kalabrija, Roma, Salerno province, Senā Roma, Sokrats, Termas, Tirēnu jūra, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vergilijs, Viduslaiki, Zēnons Elejietis.
Akropole
Atēnu akropole ir viena no slavenākajām akropolēm Akropole (— ‘augšējā pilsēta’) ir citadele Senās Grieķijas pilsētās.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Akropole
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Anatolija
Asklēpijs
Asklēpijs Asklēpijs sengrieķu mitoloģijā bija medicīnas un ārstniecības dievs, Apollona dēls.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Asklēpijs
Bazilikata
Bazilikata ir reģions Itālijas dienvidos, robežojas ar Kampāniju, Apūliju un Kalabriju.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Bazilikata
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Dēmetra
Eneīda
Enejs un Dido alā, Attēls no Romas Vergīlija manuskripta 5.gs "Eneīda" ir romiešu dzejnieka Vergilija liroepikas darbs.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Eneīda
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Etruski
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Grieķu valoda
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Hērodots
Hija
Hija (Khíos, Híos) ir piektā lielākā Grieķijas sala, atrodas Egejas jūrā ap 7 km no Anatolijas krasta.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Hija
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Itālija
Kampānija
Kampānija (itāļu un neapoliešu: Campania) ir reģions Itālijas dienvidu daļā.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Kampānija
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Kartāga
Kīrs Lielais
Kīrs Lielais (dzimis 600–598. gadā p.m.ē., miris 530. gada p.m.ē. 4. decembrī), zināms arī kā Kīrs II, Kīrs Varenais un Kīrs Vecākais, bija Senās Persijas valdnieks (559.-530. gads p.m.ē.) no Ahemenīdu dinastijas, Ahemenīdu impērijas dibinātājs.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Kīrs Lielais
Korsika
Korsika (korsikāņu un) Francijai piederoša sala Vidusjūrā, pēc platības ceturtā lielākā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras).
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Korsika
Ksenofans
Ksenofans (Ξενοφάνης, dzimis ap 570. gadu p.m.ē. Kolofonā, miris 480.-470. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs un dzejnieks, kurš tradicionāli ticis uzskatīts par tā sauktās Eleātu filozofu skolas dibinātāju (mūsdienās šis uzskats tiek apšaubīts).
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Ksenofans
Mesīna
Mesīna (izrunā) ir pilsēta Itālijā.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Mesīna
Neapole
Neapole ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Neapole
Oktaviāns
Oktaviāns (dzimis 63. gada p.m.ē. 23. septembrī, miris) bija pirmais Senās Romas imperators, līdz ar viņa valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Oktaviāns
Parmenīds
Parmenids (Παρμενίδης; no 6. gs. otrās puses p.m.ē līdz 5. gs. p.m.ē vidum) bija sengrieķu filozofs.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Parmenīds
Pūniešu kari
Pūniešu kari, saukti arī par Kartāgiešu kariem, bija triju karu sērija starp Romas republiku un Kartāgu laika posmā no 264.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Pūniešu kari
Persieši
Persieši ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Persieši
Pestuma
Pestuma, sākotnēji Poseidonija (lat. Posidonia) ir sibariešu (no Sibarīdas) kolonija, kas ap 625—600.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Pestuma
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Purvs
Redžo Kalabrija
Redžo Kalabrija, neoficiāli arī Redžo di Kalabrija (Reggio di Calabria), ir pilsēta Itālijas dienvidos.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Redžo Kalabrija
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Roma
Salerno province
Salerno province ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidos, Kampānijas reģionā.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Salerno province
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Senā Roma
Sokrats
Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Sokrats
Termas
Anglijā Termas (no — 'siltums, karstums') bija seno romiešu pirtis.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Termas
Tirēnu jūra
Tirēnu jūra ir Vidusjūras daļa, rietumos no Apenīnu pussalas, starp Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Tirēnu jūra
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Vergilijs
Pūblijs Vergilijs Marons (dzimis 70. gada p.m.ē. 15. oktobrī, miris 19. gada p.m.ē. 21. septembrī), plašāk zināms kā Vergilijs, bija Senās Romas Augusta laikmeta dzejnieks.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Vergilijs
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Viduslaiki
Zēnons Elejietis
Zēnons Elejietis (ap 490 p. m.e. — ap 430 p. m.e.) bija natūrfilozofs Senajā Grieķijā, Parmenīda skolnieks.
Skatīt Eleja (Lielā Grieķija) un Zēnons Elejietis
Zināms kā Eleja (Grieķija), Velija.