Satura rādītājs
18 attiecības: Ahaja, Alūvijs, Antīkās olimpiskās spēles, Arhaiskais laikmets, Arkādija (Grieķija), Ciems, Elīda (pilsēta), Grieķija, Jonijas jūra, Klasiskie senie laiki, Lagūna, Lepreja, Maķedonieši, Olimpija, Peloponēsa, Pilsēta, Senā Roma, Sparta.
Ahaja
Ahajas vēsturiskā apgabala karte. Ahaja ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļos.
Skatīt Elīda un Ahaja
Alūvijs
Alūvijs ir upju sanesti nogulumi.
Skatīt Elīda un Alūvijs
Antīkās olimpiskās spēles
Cīņa Antīkās olimpiskās spēles senajā Hellādā bija vienas no t.s. panhellēniskajām sporta spēlēm (vēl bija Pitijas spēles Delfos no 586. g., Istmas spēles Istmijā no 582. g., Nemejas spēles Nemejā no 573. g.). Sengrieķu mīti vēsta, ka olimpisko spēļu tradīciju iedibinājis mītiskais varonis Herakls, taču pirmās dokumentētās liecības attiecas uz laikaposmu 884.-828.
Skatīt Elīda un Antīkās olimpiskās spēles
Arhaiskais laikmets
Egejas jūras reģions arhaiskajā laikmetā Arhaiskais laikmets ir periods Vidusjūras reģionā no 8.
Skatīt Elīda un Arhaiskais laikmets
Arkādija (Grieķija)
Trīs mūzas. (Mantinejas bareljefs) Arkādija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Elīda un Arkādija (Grieķija)
Ciems
Ungārijā Beninā Ciems jeb ciemats ir pastāvīgi apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu.
Skatīt Elīda un Ciems
Elīda (pilsēta)
Elīda bija Elīdas vēsturiskā apgabala galvaspilsēta senajā Grieķijā.
Skatīt Elīda un Elīda (pilsēta)
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Elīda un Grieķija
Jonijas jūra
Jonijas jūra (— ‘mūsu jūra’) ir Vidusjūras daļa starp Balkānu pussalu un Apenīnu pussalu.
Skatīt Elīda un Jonijas jūra
Klasiskie senie laiki
Partenons ir viens no tradicionālajiem klasisko seno laiku simboliem Klasiskie senie laiki, arī klasiskie antīkie laiki, ir seno laiku periods no 8. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē.
Skatīt Elīda un Klasiskie senie laiki
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Skatīt Elīda un Lagūna
Lepreja
Lepreja bija sengrieķu pilsēta Trifilijā, Elīdā (mūsdienās atrodas Elīdas nomē).
Skatīt Elīda un Lepreja
Maķedonieši
Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.
Skatīt Elīda un Maķedonieši
Olimpija
Olimpija (Olympía) ir Senās Grieķijas pilsēta Elīdā, Peloponēsas ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Elīda un Olimpija
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Skatīt Elīda un Peloponēsa
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Elīda un Pilsēta
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Elīda un Senā Roma
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Skatīt Elīda un Sparta
Zināms kā Elīda (vēsturiskais apgabals).