Ātrāk nekā pārlūku!
9 attiecības: Domiciāns, Epīra, Frīģija, Hierapole, Kristietība, Roma, Senā Grieķija, Stoicisms, Verdzība.
Domiciāns
Tits Flāvijs Domiciāns (dzimis, miris), labāk pazīstams kā Domiciāns, bija Senās Romas imperators un pēdējais Flāviju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 81.
Jaunums!!: Epiktēts un Domiciāns · Redzēt vairāk »
Epīra
Grieķija Epīra Epīra (Ìpiros) vēsturiski apzīmē reģionu Grieķijas ziemeļrietumu daļā un Albānijas dienviddaļu.
Jaunums!!: Epiktēts un Epīra · Redzēt vairāk »
Frīģija
Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē. Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas. Frīģija bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12.
Jaunums!!: Epiktēts un Frīģija · Redzēt vairāk »
Hierapole
Hierapole (burtiski "svētā pilsēta") bija sengrieķu pilsēta, izvietota pie termālajiem avotiem Frīģijā, dienvidrietumu Anatolijā.
Jaunums!!: Epiktēts un Hierapole · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Epiktēts un Kristietība · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Epiktēts un Roma · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Epiktēts un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Stoicisms
Rekonstrēta stoja (''stoa poikle'') Atēnās Stoicisms ir hellēnisma laika filozofijas virziens (jeb skola), kurš aptvēra loģiku, fiziku un ētiku un kura ētiskais ideāls ir gudrais, kas sasniedzis tikumību un neuzbudinātību (apātiju), kuru nespēj salauzt ārējie apstākļi, un labprātīgi virzās turp, kur liktenis viņu ved, bet vienīgais ļaunums ir netikums.
Jaunums!!: Epiktēts un Stoicisms · Redzēt vairāk »
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Epiktēts un Verdzība · Redzēt vairāk »
