Satura rādītājs
49 attiecības: Afikss, Akuzatīvs, Apostrofs, Apstākļa vārds, Artikuls, Ģenitīvs, Īpašības vārds, Darbības vārds, Datīvs, Daudzskaitlis, Divdabis, Divskanis, Dzimums, Esperanto, Grāds (leņķis), Instrumentālis, Lietvārds, Locījums, Lokatīvs, Mākslīgā valoda, Nenoteiksme, Nominatīvs, Ortogrāfija, Patskanis, Pavēles izteiksme, Polija, Prievārds, Saiklis, Sakne (valodniecība), Skaitļa vārds, Skaitlis, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Teikums, Vārds, Vietniekvārds, Zīmju valoda, Zilbe, 1 (skaitlis), 10 (skaitlis), 100 (skaitlis), 1000 (skaitlis), 2 (skaitlis), 3 (skaitlis), 4 (skaitlis), 5 (skaitlis), 6 (skaitlis), 7 (skaitlis), 8 (skaitlis), 9 (skaitlis).
Afikss
Afikss, agrāk arī dēklis ir morfēma, ko pievieno vārda saknei kā vārddarināšanas vai formveidošanas līdzekli.
Skatīt Esperanto gramatika un Afikss
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Skatīt Esperanto gramatika un Akuzatīvs
Apostrofs
Apostrofs (apóstrophos) ir komatveida zīme virs rindas.
Skatīt Esperanto gramatika un Apostrofs
Apstākļa vārds
Apstākļa vārds jeb adverbs ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Skatīt Esperanto gramatika un Apstākļa vārds
Artikuls
nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.
Skatīt Esperanto gramatika un Artikuls
Ģenitīvs
Ģenitīvs ir locījums, kas norāda uz piederību vai cilmi.
Skatīt Esperanto gramatika un Ģenitīvs
Īpašības vārds
Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.
Skatīt Esperanto gramatika un Īpašības vārds
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Skatīt Esperanto gramatika un Darbības vārds
Datīvs
Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.
Skatīt Esperanto gramatika un Datīvs
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet vairāk nekā vienu objektu.
Skatīt Esperanto gramatika un Daudzskaitlis
Divdabis
Divdabis jeb particips ir darbības vārda forma, kam raksturīgas divu vārdšķiru pazīmes (ir divas "dabas"): darbības vārda un īpašības vārda pazīmes (dūdojoša balss) vai darbības vārda un apstākļa vārda daba (ieskrēja sodīdamies).
Skatīt Esperanto gramatika un Divdabis
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Skatīt Esperanto gramatika un Divskanis
Dzimums
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.
Skatīt Esperanto gramatika un Dzimums
Esperanto
Esperanto (Esperanto) ir pasaulē visplašāk izmantotā mākslīgā valoda.
Skatīt Esperanto gramatika un Esperanto
Grāds (leņķis)
Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.
Skatīt Esperanto gramatika un Grāds (leņķis)
Instrumentālis
Instrumentālis ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.
Skatīt Esperanto gramatika un Instrumentālis
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Skatīt Esperanto gramatika un Lietvārds
Locījums
lietvārdus Locījums ir gramatiska forma, kas norāda uz noteiktām vārda semantiskajām un sintaktiskajām funkcijām vārdkopā vai teikumā.
Skatīt Esperanto gramatika un Locījums
Lokatīvs
Lokatīvs ir locījums, kas apzīmē atrašanās vietu.
Skatīt Esperanto gramatika un Lokatīvs
Mākslīgā valoda
Karogs, kas ir mākslīgo valodu entuziastu simbols. Tajā attēlots Bābeles tornis saullēktā. Mākslīgā valoda ir valoda, kas ir mākslīgi izveidota pēc dabisko valodu parauga.
Skatīt Esperanto gramatika un Mākslīgā valoda
Nenoteiksme
Nenoteiksme ir darbības vārda sākuma forma, kas darbību, procesu vai stāvokli tikai nosauc, bet nenorāda uz laiku, personu un skaitli.
Skatīt Esperanto gramatika un Nenoteiksme
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Skatīt Esperanto gramatika un Nominatīvs
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Skatīt Esperanto gramatika un Ortogrāfija
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Skatīt Esperanto gramatika un Patskanis
Pavēles izteiksme
Pavēles izteiksme jeb imperatīvs (cēlies no imperare — ‘pavēlēt’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Skatīt Esperanto gramatika un Pavēles izteiksme
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Esperanto gramatika un Polija
Prievārds
Prievārds jeb prepozīcija (cēlies no — ‘nolikt priekšā’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Skatīt Esperanto gramatika un Prievārds
Saiklis
Saiklis jeb konjunkcija (— ‘savienojums, saiklis’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Skatīt Esperanto gramatika un Saiklis
Sakne (valodniecība)
Sakne valodniecībā ir morfēma.
Skatīt Esperanto gramatika un Sakne (valodniecība)
Skaitļa vārds
Skaitļa vārds jeb numerālis (— ‘ar skaitli saistīts’) ir patstāvīga, deklinējama vārdšķira, kas nosauc priekšmetu skaitu vai arī secību.
Skatīt Esperanto gramatika un Skaitļa vārds
Skaitlis
Naturālie skaitļi Skaitlis ir abstrakts jēdziens, kas ir viens no matemātikas pamatjēdzieniem un apzīmē daudzumu.
Skatīt Esperanto gramatika un Skaitlis
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Skatīt Esperanto gramatika un Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Teikums
Teikums ir pēc gramatikas likumiem savienotu vārdu virknējums vai viens vienīgs vārds, kas izsaka relatīvi noslēgtu viedokli, kurš var izpausties kā atziņa, spriedums, ideja vai pieņēmums.
Skatīt Esperanto gramatika un Teikums
Vārds
Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība.
Skatīt Esperanto gramatika un Vārds
Vietniekvārds
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).
Skatīt Esperanto gramatika un Vietniekvārds
Zīmju valoda
Divi zīmju valodas tulki, kas strādā skolā ''Preservation of the Sign Language'' (1913) Zīmju valoda (agrāk saukta arī par žestu valodu) ir valoda, kas skaņu vietā izmanto žestus, ķermeņa valodu un lūpu formas.
Skatīt Esperanto gramatika un Zīmju valoda
Zilbe
Zilbe ir burtu kopa, kurā ir iekļauts viens patskanis (vai tā vietā zilbisks līdzskanis) vai divskanis un papildus var būt iekļauti viens vai vairāki līdzskaņi.
Skatīt Esperanto gramatika un Zilbe
1 (skaitlis)
1 (viens) ir vesels skaitlis, kas atrodas starp 0 un 2.
Skatīt Esperanto gramatika un 1 (skaitlis)
10 (skaitlis)
10 (desmit) ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 9 un 11.
Skatīt Esperanto gramatika un 10 (skaitlis)
100 (skaitlis)
Ceļazīme, kas norāda, ka nedrīkst braukt ātrāk par 100 km/h Simts jeb 100 ir naturāls skaitlis, kurš atrodas starp 99 un 101.
Skatīt Esperanto gramatika un 100 (skaitlis)
1000 (skaitlis)
Tūkstotis jeb 1000 ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 999 un 1001.
Skatīt Esperanto gramatika un 1000 (skaitlis)
2 (skaitlis)
Divnieka evolūcija. 2 (divi) ir mazākais pirmskaitlis, tas ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 1 un 3.
Skatīt Esperanto gramatika un 2 (skaitlis)
3 (skaitlis)
3 (trīs) ir mazākais nepāra pirmskaitlis.
Skatīt Esperanto gramatika un 3 (skaitlis)
4 (skaitlis)
4 (četri) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 3 un 5.
Skatīt Esperanto gramatika un 4 (skaitlis)
5 (skaitlis)
5 (pieci) ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 4 un 6.
Skatīt Esperanto gramatika un 5 (skaitlis)
6 (skaitlis)
6 (seši) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 5 un 7.
Skatīt Esperanto gramatika un 6 (skaitlis)
7 (skaitlis)
7 (septiņi) ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 6 un 8.
Skatīt Esperanto gramatika un 7 (skaitlis)
8 (skaitlis)
8 (astoņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 7 un 9.
Skatīt Esperanto gramatika un 8 (skaitlis)
9 (skaitlis)
9 (deviņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 8 un 10.
Skatīt Esperanto gramatika un 9 (skaitlis)
Zināms kā Esperanto valodas gramatika.