Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Francijas Otrā republika

Indekss Francijas Otrā republika

Francijas Otrā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1848.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 22 attiecības: Apvienotā Karaliste, Bordo, Franču revolūcija, Franču valoda, Francijas franks, Francijas Otrā impērija, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas valdnieku uzskaitījums, Jakobīņi, Jūlija monarhija, Jūlija revolūcija, Kajenna, Luijs Filips, Napoleons III, Parīze, Preses brīvība, Prezidentālisms, Pusprezidentālisms, Republikānisms, Sociālisms, Unitāra valsts, Viktors Igo.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Skatīt Francijas Otrā republika un Apvienotā Karaliste

Bordo

Bordo (gaskoņu: Bordèu) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā.

Skatīt Francijas Otrā republika un Bordo

Franču revolūcija

Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Skatīt Francijas Otrā republika un Franču revolūcija

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Skatīt Francijas Otrā republika un Franču valoda

Francijas franks

1995. gada 500 franku Francijas franks (franču: franc français) bija 14.–17.

Skatīt Francijas Otrā republika un Francijas franks

Francijas Otrā impērija

Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.

Skatīt Francijas Otrā republika un Francijas Otrā impērija

Francijas premjerministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.

Skatīt Francijas Otrā republika un Francijas premjerministru uzskaitījums

Francijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.

Skatīt Francijas Otrā republika un Francijas valdnieku uzskaitījums

Jakobīņi

Maksimiljēns Robespjērs Jakobīņi bija ietekmīgs politisks klubs Franču revolūcijas laikā.

Skatīt Francijas Otrā republika un Jakobīņi

Jūlija monarhija

Luijs Filips I, 1841 Jūlija monarhija (franču: monarchie de Juillet) ir Francijas Karalistes neformālais nosaukums laikā no 1830.

Skatīt Francijas Otrā republika un Jūlija monarhija

Jūlija revolūcija

"Brīvība uz barikādēm", slavenākā Jūlija revolūcijai veltītā glezna Cīņas pie Parīzes rātsnama Jūlija revolūcija Francijā, zināma arī kā 1830.

Skatīt Francijas Otrā republika un Jūlija revolūcija

Kajenna

Kajenna (izrunā) ir Franču Gviānas administratīvais centrs.

Skatīt Francijas Otrā republika un Kajenna

Luijs Filips

Luijs Filips 1841. gadā Luijs Filips I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1830.

Skatīt Francijas Otrā republika un Luijs Filips

Napoleons III

Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).

Skatīt Francijas Otrā republika un Napoleons III

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Skatīt Francijas Otrā republika un Parīze

Preses brīvība

Preses brīvība ir konstitucionālas garantijas plašsaziņas līdzekļu neatkarīgai darbībai attiecīgajā valstī.

Skatīt Francijas Otrā republika un Preses brīvība

Prezidentālisms

Valstu pārvaldes formas 2021. gadā. Zilā krāsā iekrāsotas prezidentālās republikas Prezidentālisms ir valsts pārvaldes iekārta, kurā valsts galva ir prezidents, prezidents veido valdību un vada tās darbu, prezidents arī ir neatkarīgs no likumdevēja un var ietekmēt tā darbību.

Skatīt Francijas Otrā republika un Prezidentālisms

Pusprezidentālisms

Pusprezidentālisms ir valdīšanas forma, kurā apvienojas gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi.

Skatīt Francijas Otrā republika un Pusprezidentālisms

Republikānisms

Republikānisms ir neatkarīgas pašpārvaldes ideoloģija, kas ir republikāniskās konstitucionālās iekārtas jeb valsts kā republikas pārvaldes pamats.

Skatīt Francijas Otrā republika un Republikānisms

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Skatīt Francijas Otrā republika un Sociālisms

Unitāra valsts

Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.

Skatīt Francijas Otrā republika un Unitāra valsts

Viktors Igo

Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.

Skatīt Francijas Otrā republika un Viktors Igo