Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Ansī, Ēriks Lesers, Biatlons, Biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete, Estešunda, Holmenkollene, Kontiolahti, Pasaules čempionāts biatlonā, Pasaules kauss biatlonā, Pekina, Phjončhana, Pokļuka, Rasuna-Anterselva, Rūpoldinga, Soči, Vācija, Ziemas olimpiskās spēles, 2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, 2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā, 2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā, 2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā, 2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā, 2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā, 2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā, 2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā, 2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā, 2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā, 2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā, 2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā, 2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā, 2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā, 2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā, 2022. gada ziemas olimpiskās spēles, 2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā.
Ansī
Ansī ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Rona-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Ansī · Redzēt vairāk »
Ēriks Lesers
Ēriks Lesers (dzimis) ir vācu bijušais biatlonists, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs, 2015. gada pasaules čempions iedzīšanā un stafetē.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Ēriks Lesers · Redzēt vairāk »
Biatlons
Biatlons (— ‘div’ +, athlos — ‘sacensība’) ir ziemas sporta veids, kurā apvienota slēpošana un šaušana.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Biatlons · Redzēt vairāk »
Biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās Alphensijas distanču slēpošanas un biatlona centrā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »
Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete
Sieviešu stafete bija viena no 11 disciplīnām biatlonā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete · Redzēt vairāk »
Estešunda
Estešunda ir pilsēta Zviedrijas vidusdaļā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Estešunda · Redzēt vairāk »
Holmenkollene
Holmenkollenes tramplīns 2010. gadā Holmenkollene ir Norvēģijas galvaspilsētas Oslo daļa tās ziemeļos, nozīmīgākais ziemas sporta sacensību centrs valstī.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Holmenkollene · Redzēt vairāk »
Kontiolahti
Kontiolahti ( — ‘lāču līcis’) ir pilsēta un municipalitāte Somijas austrumos, Ziemeļkarēlijas reģionā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Kontiolahti · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts biatlonā
Pasaules čempionāts biatlonā ir starptautiskas biatlona sacensības, kas notiek kopš 1958.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Pasaules čempionāts biatlonā · Redzēt vairāk »
Pasaules kauss biatlonā
Pasaules kauss biatlonā ir ikgadējas biatlona sacensības, kas tiek rīkotas kopš 1977.—1978.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
Pekina
Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Pekina · Redzēt vairāk »
Phjončhana
Phjončhana (Pyeongchang) ir apgabals Kanvondo provincē Dienvidkorejā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Phjončhana · Redzēt vairāk »
Pokļuka
Biatlona Pasaules kausa posms Pokļukā 2009. gadā Pokļuka ir mežains plato aptuveni 1300 metru augstumā, kas atrodas Bledas un Bohiņas kopienā, Slovēnijas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Pokļuka · Redzēt vairāk »
Rasuna-Anterselva
Rasuna-Anterselva ir pašvaldība Itālijā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Rasuna-Anterselva · Redzēt vairāk »
Rūpoldinga
Rūpoldinga ir municipalitāte Bavārijā, Vācijā.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Rūpoldinga · Redzēt vairāk »
Soči
Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Soči · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Vācija · Redzēt vairāk »
Ziemas olimpiskās spēles
2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
Jaunums!!: Franciska Preisa un Ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles
2012.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā
2013.—2014.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā
2014.—2015.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā
47.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā · Redzēt vairāk »
2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā
2015.—2016.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā
48.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā · Redzēt vairāk »
2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā
2016.—2017.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā
2017.—2018.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā
2018.—2019.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā
2019.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā · Redzēt vairāk »
2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā
2019.—2020.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā
2020.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā · Redzēt vairāk »
2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā
2020.—2021.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā
2021.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā · Redzēt vairāk »
2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā
2021.—2022.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
2022. gada ziemas olimpiskās spēles
2022.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2022. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā
2022.—2023.
Jaunums!!: Franciska Preisa un 2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Franciska Proisa, Franziska Preuss, Franziska Preuß, Preuß.
