53 attiecības: Aitkopība, Anatolija, Ankara, Arheoloģija, Artemīda, Ķelti, Ķeltu valodas, Biškopība, Bosfors, Cicerons, Cilts, Dardaneļi, Delfi, Francija, Galatija, Galatija (province), Gallija, Hellēnisms, Hierapole, Hieronims, Jaunā Derība, Jūlijs Cēzars, Kristietība, Lāodikeja, Liellops, Ogzīļu ozols, Olīvkoki, Opāls, Pāvila vēstule galatiešiem, Pergama, Pergamas valsts, Pilsētvalsts, Ponta, Reliģija, Romas impērija, Romas province, Saules aptumsums, Seleikīdu impērija, Senā Grieķija, Senā Maķedonija, Senā Roma, Sengrieķu mitoloģija, Stepe, Strabons, Suņi, Svētais Pāvils, Tiesību zinātne, Topāzs, Toponīmija, Trāķija, ..., Troja, Zevs, Zirgi. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Aitkopība
Aitas Patagonijā, Argentīnā Taurā Aitkopība ir lopkopības nozare.
Jaunums!!: Galatieši un Aitkopība · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Galatieši un Anatolija · Redzēt vairāk »
Ankara
Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Galatieši un Ankara · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Galatieši un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Artemīda
"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.
Jaunums!!: Galatieši un Artemīda · Redzēt vairāk »
Ķelti
Mēna (''Mannin''), Skotija (''Alba'') un Velsa (''Cymru''). Ķelti bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.
Jaunums!!: Galatieši un Ķelti · Redzēt vairāk »
Ķeltu valodas
Ķeltu valodas ir valodu grupa, kura pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Galatieši un Ķeltu valodas · Redzēt vairāk »
Biškopība
Dravnieks apskata bišu stropu Biškopības attēlojums 14. gadsimta ''Tacuinum Sanitatis'' Biškopība jeb dravniecība ir medusbišu saimju uzturēšana (stropos, dravās vai citur) medus, bišu vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņi un citu produktu iegūšanai.
Jaunums!!: Galatieši un Biškopība · Redzēt vairāk »
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Jaunums!!: Galatieši un Bosfors · Redzēt vairāk »
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Jaunums!!: Galatieši un Cicerons · Redzēt vairāk »
Cilts
Cilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu.
Jaunums!!: Galatieši un Cilts · Redzēt vairāk »
Dardaneļi
Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Galatieši un Dardaneļi · Redzēt vairāk »
Delfi
Delfi (Delphoi) bija pilsēta Senajā Grieķijā, Fokīdas dienvidrietumos, kas bija viens no sengrieķu reliģiskajiem centriem.
Jaunums!!: Galatieši un Delfi · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Galatieši un Francija · Redzēt vairāk »
Galatija
Galatija (iezīmēta zilā un sūnu zaļā krāsā). Ķeltu izplatība Eiropā un Mazāzijā. Galatija ir vēsturisks novads Anatolijas augstienes centrālajā daļā mūsdienu Turcijas teritorijā.
Jaunums!!: Galatieši un Galatija · Redzēt vairāk »
Galatija (province)
Galatijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Galatija bija Romas impērijas province, kas atradās Mazāzijas teritorijā (mūsdienu Turcijā), un kuru romiešu imperators Augusts Oktaviāns dibināja 25.
Jaunums!!: Galatieši un Galatija (province) · Redzēt vairāk »
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Jaunums!!: Galatieši un Gallija · Redzēt vairāk »
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Jaunums!!: Galatieši un Hellēnisms · Redzēt vairāk »
Hierapole
Hierapole (burtiski "svētā pilsēta") bija sengrieķu pilsēta, izvietota pie termālajiem avotiem Frīģijā, dienvidrietumu Anatolijā.
Jaunums!!: Galatieši un Hierapole · Redzēt vairāk »
Hieronims
Svētais Hieronims (dzimis ap 347. gadu, miris 420. gadā) bija katoļu priesteris, mācītājs, teologs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Galatieši un Hieronims · Redzēt vairāk »
Jaunā Derība
Glika tulkojums, 1685). Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.
Jaunums!!: Galatieši un Jaunā Derība · Redzēt vairāk »
Jūlijs Cēzars
Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".
Jaunums!!: Galatieši un Jūlijs Cēzars · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Galatieši un Kristietība · Redzēt vairāk »
Lāodikeja
Lāodikeja jeb Laodiķeja bija antīkā grieķu pilsēta tagadējās Turcijas teritorijā blakus Eskihisaras ciemam 6 km uz ziemeļiem no Denizli pilsētas.
Jaunums!!: Galatieši un Lāodikeja · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Galatieši un Liellops · Redzēt vairāk »
Ogzīļu ozols
Ogzīļu ozols ir daudzgadīga dižskābaržu dzimtas suga.
Jaunums!!: Galatieši un Ogzīļu ozols · Redzēt vairāk »
Olīvkoki
Olīvkoki (Olea) ir olīvu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Galatieši un Olīvkoki · Redzēt vairāk »
Opāls
Austrālijas Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
Jaunums!!: Galatieši un Opāls · Redzēt vairāk »
Pāvila vēstule galatiešiem
Pāvila vēstule galatiešiem (saīsinājumā: Gal.) ir viena no Jaunās Derības vēstulēm, par kuras autoru tradicionāli uzskata apustuli Pāvilu.
Jaunums!!: Galatieši un Pāvila vēstule galatiešiem · Redzēt vairāk »
Pergama
Pergama (to Pergamon vai, hē Pergamos) bija Senās Grieķijas pilsēta, Pergamas valsts galvaspilsēta.
Jaunums!!: Galatieši un Pergama · Redzēt vairāk »
Pergamas valsts
Pergamas valsts 188. gadā pr.Kr. (zilā krāsā, pēc Sīrijas kara pievienotās teritorijas gaiši zilā krāsā). Pergamas valsts bija hellēniska valsts Mazāzijas ziemeļrietumu daļā no 283.
Jaunums!!: Galatieši un Pergamas valsts · Redzēt vairāk »
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Jaunums!!: Galatieši un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »
Ponta
Ponta Ponta (grieķu: Πόντος, latīņu: Pontus) bija hellēniska valsts (302. p.m.ē. - 66. p.m.ē. (64.)) Mazāzijas ziemeļaustrumos pie Melnās jūras (Ponta) mūsdienu Turcijas teritorijā.
Jaunums!!: Galatieši un Ponta · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Galatieši un Reliģija · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Galatieši un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas province
Romas province ir bijusī Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Lacio reģionā.
Jaunums!!: Galatieši un Romas province · Redzēt vairāk »
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Jaunums!!: Galatieši un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Jaunums!!: Galatieši un Seleikīdu impērija · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Galatieši un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Galatieši un Senā Maķedonija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Galatieši un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Galatieši un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Galatieši un Stepe · Redzēt vairāk »
Strabons
Strabons (dzimis 64. vai 63. gadā p.m.ē., miris apmēram 24. gadā) bija grieķu vēsturnieks, ģeogrāfs, filozofs.
Jaunums!!: Galatieši un Strabons · Redzēt vairāk »
Suņi
Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.
Jaunums!!: Galatieši un Suņi · Redzēt vairāk »
Svētais Pāvils
Apustulis Pāvils (Paulos; vai Paullus), īstajā vārdā Sauls no Tarsas (Saoul,, Saulos;, Šaʾul HaTarsi; dzimis ap 5. gadu, miris ap 67. gadu) ir kristiešu rakstnieks un skolotājs.
Jaunums!!: Galatieši un Svētais Pāvils · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Galatieši un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Topāzs
Topāzs ir silikātu minerāls, kas satur alumīniju un fluoru.
Jaunums!!: Galatieši un Topāzs · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Galatieši un Toponīmija · Redzēt vairāk »
Trāķija
Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Galatieši un Trāķija · Redzēt vairāk »
Troja
Troja (un, un Troia) bija sena pilsēta Troādā, mūsdienās Bigas pussalā, Turcijā, Anatolijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Galatieši un Troja · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Galatieši un Zevs · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Galatieši un Zirgi · Redzēt vairāk »