Satura rādītājs
8 attiecības: Bretoņu valoda, Eiropa, Gēlu valodas, Indoeiropiešu valodas, Korniešu valoda, Meniešu valoda, Skotu gēlu valoda, Velsiešu valoda.
Bretoņu valoda
Bretoņu valoda (brezhoneg) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu zara valoda, kurā runā Francijas ziemeļrietumu daļas Bretaņas pamatiedzīvotāji bretoņi.
Skatīt Ķeltu valodas un Bretoņu valoda
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Ķeltu valodas un Eiropa
Gēlu valodas
Gēlu jeb goideļu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder skotu gēlu valoda (Gàidhlig, arī gēlu valoda), īru valoda (Gaeilge) un meniešu valoda (Gaelg, arī menksu jeb Menas salas iedzīvotāju valoda).
Skatīt Ķeltu valodas un Gēlu valodas
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Ķeltu valodas un Indoeiropiešu valodas
Korniešu valoda
Korniešu valoda (Kernowek) ir viena no ķeltu grupas valodām, kurā runā apmēram 3500 cilvēku Kornvolā, Anglijas dienvidrietumos.
Skatīt Ķeltu valodas un Korniešu valoda
Meniešu valoda
Meniešu valoda (Gaelg vai Gailck) ir ķeltu saimes gēlu atzara valoda, ko prot ap tūkstoš cilvēku Menas Salā.
Skatīt Ķeltu valodas un Meniešu valoda
Skotu gēlu valoda
Skotu gēlu valoda (Gàidhlig) jeb vienkārši gēlu valoda ir īru un meniešu valodām tuvu radniecīga ķeltu saimes valoda, ko šobrīd prot ap 50 tūkstošu cilvēku Skotijas Hailendā un Hebridu salās.
Skatīt Ķeltu valodas un Skotu gēlu valoda
Velsiešu valoda
Velsiešu valoda (Cymraeg vai y Gymraeg) ir viena no nedaudzajām dzīvajām ķeltu grupas valodām, kurā runā lielākoties velsieši Velsā un kompaktākajās velsiešu kopienās Čubutā (Argentīnā) un citur pasaulē.
Skatīt Ķeltu valodas un Velsiešu valoda
Zināms kā Ķeltu valoda.