Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Galēji labēja politika

Indekss Galēji labēja politika

Galēji labējā politika, galēji labējais vai labējais ekstrēmisms ir politika, kas atrodas tālāk politiskā spektra labajā pusē nekā labēja politika, jo īpaši attiecībā uz to, ka tā ir antikomunistiska, autoritāra, ultranacionālistiska, un tai ir natīvistu ideoloģijas un tendences.

13 attiecības: Antikomunisms, Autoritārisms, Šovinisms, Fašisms, Ideoloģija, Ksenofobija, Labēja politika, Nacionālsociālisms, Neofašisms, Neonacisms, Politika, Politiskais spektrs, Rasisms.

Antikomunisms

Antikomunistisks logo Antikomunisms ir ideju kopums, ideoloģija, doktrīna, kas atrodas opozīcijā pret komunismu, jo īpaši pret marksismu.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Antikomunisms · Redzēt vairāk »

Autoritārisms

Autoritārisms ir politiskā sistēma, kurai raksturīga varas koncentrācija viena vadoņa rokās.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Autoritārisms · Redzēt vairāk »

Šovinisms

Šovinisms (no) ir galēja patriotisma vai nacionālisma ideoloģija, kura postulē savas valsts vai tautas pārākumu pār citām valstīm vai tautām.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Šovinisms · Redzēt vairāk »

Fašisms

Musolīni laika karogs ar saišķa (''fascio'') attēlu Fašisms bija autoritāra politiskā kustība, kas no 1922.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Fašisms · Redzēt vairāk »

Ideoloģija

Jēdziens ideoloģija radās Franču revolūcijas apstākļos Ideoloģija (sengrieķu: idea 'jēdziens' + logos 'mācība') ir jebkura politisko, tiesisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu un nostādņu sistēma, kas ir pamatā politiskas vai sabiedriskas darbības programmām un vairāk vai mazāk atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Ideoloģija · Redzēt vairāk »

Ksenofobija

Ksenofobija (xénos — ‘svešais’, ‘ārzemju’) ir fobija pret visu, kas ir svešs, nepazīstams.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Ksenofobija · Redzēt vairāk »

Labēja politika

Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Labēja politika · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »

Neofašisms

Neofašisms ir pēc Otrā pasaules kara galēji labējā ideoloģija, kas ietver nozīmīgus fašisma elementus.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Neofašisms · Redzēt vairāk »

Neonacisms

Minhenē 2005. gadā Neonacisms ir termins, kuru attiecina uz nacionālsociālisma ideju sekotājiem pēc Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Neonacisms · Redzēt vairāk »

Politika

vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Politika · Redzēt vairāk »

Politiskais spektrs

Virzienā no kreisās malas uz labo malu pieaug indivīda finansiālā autonomija, virzienā no augšas uz leju pieaug indivīda "kulturālā" autonomija. Labajā apakšējā stūrī indivīds bauda vislielāko brīvību, augšējā kreisajā stūrī kopiena bauda vislielākās pilnvaras pār atsevišķiem indivīdiem. Politiskais spektrs ir politisko ideoloģiju iedalījums, kurā tās novieto uz iedomātas ass vai nu pa kreisi, vai pa labi no iedomāta centra.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Politiskais spektrs · Redzēt vairāk »

Rasisms

Cilvēku iedalījums rasēs (Kārlis Ernsts fon Bērs, 1862) Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem.

Jaunums!!: Galēji labēja politika un Rasisms · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Galēji labēja, Galēji labējie, Galēji labējs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »