Satura rādītājs
17 attiecības: Atraitnīšu raibeņi, Atraitnīšu raibeņu cilts, Augi, Cianīdi, Dienvidamerika, Inde, Latvija, Lielais meža raibenis, Melnā krāsa, Oranžā krāsa, Raibeņu dzimta, Spārns, Suga, Tauriņa kāpurs, Tauriņi, Tropi, Vijolīšu dzimta.
- Raibeņu dzimta
Atraitnīšu raibeņi
Atraitnīšu raibeņi (Argynnis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini).
Skatīt Garspārnu raibeņi un Atraitnīšu raibeņi
Atraitnīšu raibeņu cilts
Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie garspārnu raibeņu apakšdzimtas (Heliconiinae), apvienojot 8 ģintis.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Atraitnīšu raibeņu cilts
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Augi
Cianīdi
Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Cianīdi
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Dienvidamerika
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Inde
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Latvija
Lielais meža raibenis
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Lielais meža raibenis
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Melnā krāsa
Oranžā krāsa
Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Oranžā krāsa
Raibeņu dzimta
Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).
Skatīt Garspārnu raibeņi un Raibeņu dzimta
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Spārns
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Suga
Tauriņa kāpurs
Tauriņu kāpura morfoloģiskā diagramma: A — galva; B — krūtis; C — vēders Proleg ''Papilio machaon'' Ziemeļamerikas monarha (''Danaus plexippus'') kāpurs Tauriņa kāpurs ir zvīņspārņu kārtas kukaiņu kāpurs.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Tauriņa kāpurs
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Tauriņi
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Tropi
Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.
Skatīt Garspārnu raibeņi un Vijolīšu dzimta
Skatīt arī
Raibeņu dzimta
- Garspārnu raibeņi
- Raibeņu dzimta
- Samteņi
- Īstie raibeņi
Zināms kā Garspārnu raibeņu apakšdzimta, Heliconiidae, Heliconiinae.