Satura rādītājs
17 attiecības: Austeru kārta, Žaunas, Ēdamgliemeņu dzimta, Dižgliemeņu dzimta, Dižgliemeņu kārta, Dižgliemeņu virsdzimta, Filoģenētika, Gliemenes, Kladistika, Morfoloģija (bioloģija), Peļu virsdzimta, Plakangliemeņu dzimta, Sēdgliemeņu dzimta, Sirsniņgliemeņu dzimta, Sistemātika, Sphaeriidae, Taksons.
Austeru kārta
Austeru kārta ietilpst gliemeņu klasē.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Austeru kārta
Žaunas
Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Žaunas
Ēdamgliemeņu dzimta
Ēdamgliemeņu dzimta (Mytilidae) ir gliemeņu klases Ēdamgliemeņu kārtas (Mytiloida) vienīgā dzimta.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Ēdamgliemeņu dzimta
Dižgliemeņu dzimta
Dižgliemeņu dzimta ietilpst dižgliemeņu kārtā.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Dižgliemeņu dzimta
Dižgliemeņu kārta
Dižgliemeņu kārta (Unionida) ietilpst gliemeņu klasē.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Dižgliemeņu kārta
Dižgliemeņu virsdzimta
Dižgliemeņu virsdzimta (.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Dižgliemeņu virsdzimta
Filoģenētika
Ernsta Hekela "dzīvības koks" Filoģenētika (phûlon — ‘cilts, ģints’,, génesis — ‘izcelsme’) ir ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Filoģenētika
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Gliemenes
Kladistika
Kladogrammas piemērs, kurā attēlotas savstarpējās evolūcijas attiecības starp dažādiem kukaiņiem. Kladistika ir sugu hierarhiska klasifikācija, kura balstīta uz evolūcijas priekštečiem.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Kladistika
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Morfoloģija (bioloģija)
Peļu virsdzimta
Peļu virsdzimta (Muroidea) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) virsdzimtām, kas pieder peļveidīgo apakškārtai (Myomorpha).
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Peļu virsdzimta
Plakangliemeņu dzimta
Plakangliemeņu dzimta, Plānčaulgliemeņu dzimta (Tellinidae) ietilpst cietgliemeņu kārtā.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Plakangliemeņu dzimta
Sēdgliemeņu dzimta
Sēdgliemeņu dzimta (Dreissenidae) ir cietgliemeņu kārtas Dreissenoidea virsdzimtas vienīgā dzimta.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Sēdgliemeņu dzimta
Sirsniņgliemeņu dzimta
Sirsniņgliemeņu dzimta (Cardiidae) ietilpst cietgliemeņu kārtā.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Sirsniņgliemeņu dzimta
Sistemātika
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Sistemātika
Sphaeriidae
Sphaeriidae var būt.
Skatīt Gliemeņu sistemātika un Sphaeriidae
Taksons
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksons ir objektu, visbiežāk dzīvo organismu, kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.