Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dzimte (gramatika)

Indekss Dzimte (gramatika)

Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās Dzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību.

22 attiecības: Angļu valoda, Apstākļa vārds, Armēņu valoda, Artikuls, Īpašības vārds, Baltu pirmvaloda, Celms (valodniecība), Divdabis, Dzimums, Franču valoda, Galotne (valodniecība), Gramatika, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Lietvārds, Organisms, Semītu valodas, Skaitļa vārds, Teikums, Vācu valoda, Vārdšķira, Vietniekvārds.

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Apstākļa vārds

Apstākļa vārds jeb adverbs ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Apstākļa vārds · Redzēt vairāk »

Armēņu valoda

Armēņu valoda (հայերեն) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Armēņu valoda · Redzēt vairāk »

Artikuls

nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Artikuls · Redzēt vairāk »

Īpašības vārds

Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Īpašības vārds · Redzēt vairāk »

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Celms (valodniecība)

Celms valodniecībā ir vārda daļa bez galotnes.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Celms (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Divdabis

Divdabis jeb particips ir darbības vārda forma, kam raksturīgas divu vārdšķiru pazīmes (ir divas "dabas"): darbības vārda un īpašības vārda pazīmes (dūdojoša balss) vai darbības vārda un apstākļa vārda daba (ieskrēja sodīdamies).

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Divdabis · Redzēt vairāk »

Dzimums

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Dzimums · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Galotne (valodniecība)

Galotne jeb fleksija (no  — ‘liekšana, liekums’) valodniecībā ir morfēma.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Galotne (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Gramatika

Gramatika ((grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Gramatika · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Lietvārds

Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Lietvārds · Redzēt vairāk »

Organisms

Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Organisms · Redzēt vairāk »

Semītu valodas

Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Semītu valodas · Redzēt vairāk »

Skaitļa vārds

Skaitļa vārds jeb numerālis (— ‘ar skaitli saistīts’) ir patstāvīga, deklinējama vārdšķira, kas nosauc priekšmetu skaitu vai arī secību.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Skaitļa vārds · Redzēt vairāk »

Teikums

Teikums ir pēc gramatikas likumiem savienotu vārdu virknējums vai viens vienīgs vārds, kas izsaka relatīvi noslēgtu viedokli, kurš var izpausties kā atziņa, spriedums, ideja vai pieņēmums.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Teikums · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vārdšķira

Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu klases, kurās ir apvienoti vārdi pēc kopīgām pazīmēm to leksiskajā nozīmē (resp., semantikā) un to gramatiskajā (resp., morfoloģiskajā un sintaktiskajā) lietojumā.

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Vārdšķira · Redzēt vairāk »

Vietniekvārds

Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).

Jaunums!!: Dzimte (gramatika) un Vietniekvārds · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dzimtes kategorija, Gramatiskā dzimte, Vārda dzimte.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »