Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Šosejas riteņbraukšana, Brussels Cycling Classic, EuroEyes Cyclassics, Francija, Giro d'Italia, Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības, Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, Riteņbraukšanas lielās tūres, Riteņbraukšanas sprinteris, Rostoka, Tour de France, Tour Down Under, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vuelta a España, 2011. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, 2011. gada Tour de France, 2012. gada Tour de France, 2013. gada Tour de France, 2014. gada Tour de France, 2015. gada Giro d'Italia, 2015. gada Tour de France, 2016. gada Giro d'Italia, 2016. gada Tour de France, 2017. gada Giro d'Italia.
Šosejas riteņbraukšana
Šosejas riteņbraukšana ir populārākais un senākais riteņbraukšanas sporta veids.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Šosejas riteņbraukšana · Redzēt vairāk »
Brussels Cycling Classic
Brussels Cycling Classic (līdz 2013. gadam zināmas kā Parīze—Brisele) ir šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības profesionāļiem.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Brussels Cycling Classic · Redzēt vairāk »
EuroEyes Cyclassics
EuroEyes Cyclassics, iepriekš arī HEW Cyclassics un Vattenfall Cyclassics, ir ikgadējas viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības profesionāļiem un amatieriem Hamburgā un tās apkārtnē.
Jaunums!!: Andrē Greipels un EuroEyes Cyclassics · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Francija · Redzēt vairāk »
Giro d'Italia
Giro d'Italia ir šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas lielajām tūrēm kopā ar Tour de France un Vuelta a Espana.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Giro d'Italia · Redzēt vairāk »
Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības
Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā
UCI Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā ir ikgadējs pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, kuru organizē Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI).
Jaunums!!: Andrē Greipels un Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā · Redzēt vairāk »
Riteņbraukšanas lielās tūres
Šosejas riteņbraukšanā termins lielās tūres attiecas uz trim Eiropas lielākajām daudzdienu sacensībām.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Riteņbraukšanas lielās tūres · Redzēt vairāk »
Riteņbraukšanas sprinteris
Sprinteris ir šosejas vai treka riteņbraucējs, kurš sacensību finišā spēj eksplozīvi paātrināties līdz lielam ātrumam, bieži izmantojot aizvēju no cita braucēja vai braucēju grupas, lai taupītu enerģiju.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Riteņbraukšanas sprinteris · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Rostoka · Redzēt vairāk »
Tour de France
Tour de France ir šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas lielajām tūrēm kopā ar Giro d'Italia un Vuelta a Espana.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Tour de France · Redzēt vairāk »
Tour Down Under
Tour Down Under ir šosejas riteņbraukšanas sacensības Adelaidā, Dienvidaustrālijā, un tās apkārtnē.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Tour Down Under · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vuelta a España
Vuelta a España ir trīs nedēļu ilgas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kas ir viena no trim lielajām tūrēm UCI Pasaules tūres kalendārā.
Jaunums!!: Andrē Greipels un Vuelta a España · Redzēt vairāk »
2011. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā
2011.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2011. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā · Redzēt vairāk »
2011. gada Tour de France
2011.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2011. gada Tour de France · Redzēt vairāk »
2012. gada Tour de France
2012.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2012. gada Tour de France · Redzēt vairāk »
2013. gada Tour de France
2013.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2013. gada Tour de France · Redzēt vairāk »
2014. gada Tour de France
2014.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2014. gada Tour de France · Redzēt vairāk »
2015. gada Giro d'Italia
2015.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2015. gada Giro d'Italia · Redzēt vairāk »
2015. gada Tour de France
2015.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2015. gada Tour de France · Redzēt vairāk »
2016. gada Giro d'Italia
2016.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2016. gada Giro d'Italia · Redzēt vairāk »
2016. gada Tour de France
2016.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2016. gada Tour de France · Redzēt vairāk »
2017. gada Giro d'Italia
2017.
Jaunums!!: Andrē Greipels un 2017. gada Giro d'Italia · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
André Greipel, Greipel, Greipels.
