Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Anatols Līvens (virsnieks), Ņikita Hruščovs, Baltā kustība, Daugavpils, Ilūkste, Kapiņu pagasts, Krasnojarskas novads, Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas krievi, Latvijas okupācija (1940), Pirmais pasaules karš, Rīga, Vecticība, Vecticībnieku centrālā komiteja, 1928. gads, 1931. gads, 3. Saeima.
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Ilūkste · Redzēt vairāk »
Kapiņu pagasts
Kapiņu pagasts bija viena no Daugavpils apriņķa pašvaldībām tā austrumu daļā.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Kapiņu pagasts · Redzēt vairāk »
Krasnojarskas novads
Krasnojarskas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Sibīrijas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Krasnojarskas novads · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Krievijas Federācijas Bruņoto spēku emblēma Krievijas Federācijas Bruņotie spēki sastāv no 3 bruņoto spēku veidiem: Sauszemes spēkiem, Jūras spēkiem un Gaisa spēkiem, kā arī no 3 patstāvīgām bruņoto spēku vienībām: Kosmiskā karaspēka, Stratēģiskā Raķešu karaspēka un Gaisa desanta spēkiem.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Krievijas Federācijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Rīga · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Vecticība · Redzēt vairāk »
Vecticībnieku centrālā komiteja
Vecticībnieku centrālā komiteja bija Latvijas politiskā partija un organizācija.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un Vecticībnieku centrālā komiteja · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un 1931. gads · Redzēt vairāk »
3. Saeima
3.
Jaunums!!: Grigorijs Jeļisejevs un 3. Saeima · Redzēt vairāk »
