Satura rādītājs
9 attiecības: Aleksandrs Lielais, Anatolija, Bodruma, Halikarnāsas mauzolejs, Hērodots, Senā Grieķija, Senā Persija, Troizēna, Turcija.
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Skatīt Halikarnāsa un Aleksandrs Lielais
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Skatīt Halikarnāsa un Anatolija
Bodruma
Bodruma ir pilsēta Muglas ilā, Turcijā.
Skatīt Halikarnāsa un Bodruma
Halikarnāsas mauzolejs
Halikarnāsas mauzoleja gravīra 16. gadsimtā. Halikarnāsas mauzolejs bija kapenes, kas tika būvētas laika posmā no 353.
Skatīt Halikarnāsa un Halikarnāsas mauzolejs
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Skatīt Halikarnāsa un Hērodots
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Halikarnāsa un Senā Grieķija
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Skatīt Halikarnāsa un Senā Persija
Troizēna
Troizēna bija sengrieķu joniešu pilsēta Argolīdā, Peloponēsas austrumos, Grieķijā.
Skatīt Halikarnāsa un Troizēna
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Halikarnāsa un Turcija
Zināms kā Halicarnassus.