Satura rādītājs
45 attiecības: Andrusovas pamiers, Aneksija, Arābi, Čihirina, Baturina, Bohdana Hmeļnicka sacelšanās, Bohdans Hmeļnickis, Bučača, Centrālukraina, Dņepra, Hetmanis, Historiogrāfija, Hluhiva, Ivans Mazepa, Katrīna II Lielā, Kazaki, Kijivas guberņa, Kijivas vaivadija, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu valoda, Latīņu valoda, Mazkrievija, Mežonīgais Lauks, Oligarhija, Osmaņu impērija, Padomju Savienība, Poļu valoda, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Republika, Turku valoda, Ukraiņu valoda, Ukraina, Ukrainas Valsts, Zaporižjas apgabals, Zaporižjas Armijas hetmanis, Zaporižjas Seča, 1649. gads, 1708. gads, 1764. gads, 1781. gads, 1782. gads.
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Skatīt Hetmanāts un Andrusovas pamiers
Aneksija
Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.
Skatīt Hetmanāts un Aneksija
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Skatīt Hetmanāts un Arābi
Čihirina
Čihirina ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā.
Skatīt Hetmanāts un Čihirina
Baturina
Baturina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.
Skatīt Hetmanāts un Baturina
Bohdana Hmeļnicka sacelšanās
Bohdana Hmeļnicka sacelšanās bija kazaku hetmaņa Bohdana Hmeļnicka vadītais Zaporižjas Sečas karš pret Polijas—Lietuvas kopvalsti.
Skatīt Hetmanāts un Bohdana Hmeļnicka sacelšanās
Bohdans Hmeļnickis
Bohdans Zinovijs Hmeļnickis (dzimis (tradicionāls uzskats), miris) bija Zaporižjas kazaku hetmanis, kura vadībā 1648.
Skatīt Hetmanāts un Bohdans Hmeļnickis
Bučača
Bučača ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Čortkivas rajonā.
Skatīt Hetmanāts un Bučača
Centrālukraina
Centrālukraina. Sarkanā krāsā iezīmēti tradicionāli Centrālukrainai pieskaitāmie apgabali, dzeltenā — tai reizēm pieskaitāmie. Centrālukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Vinnicas, Dņepropetrovskas, Kirovogradas, Poltavas un Čerkasu apgabali.
Skatīt Hetmanāts un Centrālukraina
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Hetmanāts un Dņepra
Hetmanis
Hetmanis (ukraiņu: гетьман, poļu: hetman, čehu: hejtman, rumāņu: hatman) ir vēsturisks armijas komandiera nosaukums un karavadoņa tituls Centrālajā un Austrumeiropā, no 15. līdz 18. gadsimtam.
Skatīt Hetmanāts un Hetmanis
Historiogrāfija
Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.
Skatīt Hetmanāts un Historiogrāfija
Hluhiva
Hluhiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Šostkas rajonā.
Skatīt Hetmanāts un Hluhiva
Ivans Mazepa
Ivans Mazepa (1639 — 1709) bija Ukrainas kazaku hetmanis, kura vadībā Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.—1709.
Skatīt Hetmanāts un Ivans Mazepa
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Hetmanāts un Katrīna II Lielā
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Hetmanāts un Kazaki
Kijivas guberņa
Kijevas guberņa (krievu: Киевская губерния) jeb Kijivas guberņa (ukraiņu: Київська губернія) — Krievijas Impērijas (1708–1764; 1796–1917), vēlāk Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas (1917–1920), kā arī Ukrainas PSR guberņa (1919–1925), kas pastāvēja (ar pārtraukumiem) no 1708.
Skatīt Hetmanāts un Kijivas guberņa
Kijivas vaivadija
Kijivas vaivadija (poļu: województwo kijowskie, latīņu: Palatinatus Kioviensis) bija administratīvā iedalījuma un vietējās pārvaldes vienība Lietuvas dižkunigaitijā no 1471.
Skatīt Hetmanāts un Kijivas vaivadija
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Hetmanāts un Krievija
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Hetmanāts un Krievijas cariste
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Hetmanāts un Krievijas Impērija
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Hetmanāts un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Hetmanāts un Krievu valoda
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Hetmanāts un Latīņu valoda
Mazkrievija
Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma. Mazkrievija, jeb Mazā Krievija (kalks no viduslaiku) ir dažādu Ukrainas zemju vēsturisks nosaukums.
Skatīt Hetmanāts un Mazkrievija
Mežonīgais Lauks
Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Gijoma de Boplāna kartē Mežonīgais Lauks ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai Pontas stepes daļai ziemeļos no Melnās un Azovas jūras.
Skatīt Hetmanāts un Mežonīgais Lauks
Oligarhija
Oligarhija ((oligarkhía) no ὀλίγος (olígos), "daži", un ἄρχω (arkho), "vara") ir sabiedrības pārvaldes forma, kur vara pieder nelielai iedzīvotāju grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs.
Skatīt Hetmanāts un Oligarhija
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Hetmanāts un Osmaņu impērija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Hetmanāts un Padomju Savienība
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Hetmanāts un Poļu valoda
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Hetmanāts un Polija
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Hetmanāts un Polijas—Lietuvas ūnija
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Skatīt Hetmanāts un Republika
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Skatīt Hetmanāts un Turku valoda
Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.
Skatīt Hetmanāts un Ukraiņu valoda
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Hetmanāts un Ukraina
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Skatīt Hetmanāts un Ukrainas Valsts
Zaporižjas apgabals
Zaporižjas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidaustrumos starp Dņepru un Azovas jūru.
Skatīt Hetmanāts un Zaporižjas apgabals
Zaporižjas Armijas hetmanis
Zaporižjas Armijas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Війська Запорозького, latīņu: Cosaccorum Zaporoviesium Supremus Belli Dux) bija Kazaku Hetmanāta valsts galva mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Hetmanāts un Zaporižjas Armijas hetmanis
Zaporižjas Seča
alt.
Skatīt Hetmanāts un Zaporižjas Seča
1649. gads
1649.
Skatīt Hetmanāts un 1649. gads
1708. gads
1708.
Skatīt Hetmanāts un 1708. gads
1764. gads
1764.
Skatīt Hetmanāts un 1764. gads
1781. gads
1781.
Skatīt Hetmanāts un 1781. gads
1782. gads
1782.
Skatīt Hetmanāts un 1782. gads