Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Alfrēda Vēgenera institūts, Alfredfora, Antarktika, Arktika, AWIPEV, Bretaņa, Dimondirvila, Francija, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, Itālija, Konkordija, Korbela, Martēndevivjē, Polārpētniecība, Portofransē, Rabo, Vācija.
Alfrēda Vēgenera institūts
Alfrēda Vēgenera institūts (AWI) ir Vācijas pētnieciskā institūcija, kas pārrauga un koordinē polāros un jūras pētījumus.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Alfrēda Vēgenera institūts · Redzēt vairāk »
Alfredfora
Alfredfora ir franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Alfredfora · Redzēt vairāk »
Antarktika
Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Antarktika · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Arktika · Redzēt vairāk »
AWIPEV
AWIPEV Arktiskā pētniecības bāze ir Francijas un Vācijas vissezonas apvienotā pētniecības bāze Arktikā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un AWIPEV · Redzēt vairāk »
Bretaņa
Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Bretaņa · Redzēt vairāk »
Dimondirvila
Dimondirvila ir franču vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Dimondirvila · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (saīsināti TAAF) ir Francijas aizjūras teritorija Indijas okeāna dienviddaļā un Antarktīdā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Itālija · Redzēt vairāk »
Konkordija
Konkordija ir kopēja Francijas un Itālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Konkordija · Redzēt vairāk »
Korbela
Korbela ir Francijas vasaras polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Korbela · Redzēt vairāk »
Martēndevivjē
Martēndevivjē ir franču vissezonas pētniecības stacija Indijas okeānā, Amsterdamas salā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Martēndevivjē · Redzēt vairāk »
Polārpētniecība
Antarktīdā Polārpētniecība ir zinātniskās metodēs balstīta Zemes polāro apvidu — Arktikas un Antarktikas kompleksa izpēte.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Polārpētniecība · Redzēt vairāk »
Portofransē
Portofransē ir Francijas vissezonas pētniecības stacija Indijas okeānā, Kergelēna arhipelāgā, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Portofransē · Redzēt vairāk »
Rabo
Rabo ir Francijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Rabo · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Pola Emīla Viktora Francijas polārais institūts un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
IPEV, Institut polaire français Paul-Emile Victort, Pola Emīla Viktora Polārais institūts.
