Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Cesvaine, Latvijas šaha čempionāts, Latvijas krievi, Latvijas Universitāte, Otrais pasaules karš, Rīga, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Vācija, 1943. gada Latvijas čempionāts šahā, 1943. gads, 1948. gada Latvijas čempionāts šahā, 1948. gads, 1964. gada Latvijas čempionāts šahā, 1964. gads, 1991. gads.
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Cesvaine · Redzēt vairāk »
Latvijas šaha čempionāts
Latvijas čempionāts šahā ir šaha turnīrs, kurā tiek noskaidrots spēcīgākais Latvijas šahists un šahiste.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Latvijas šaha čempionāts · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un Vācija · Redzēt vairāk »
1943. gada Latvijas čempionāts šahā
1943.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1943. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1948. gada Latvijas čempionāts šahā
1948.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1948. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1964. gada Latvijas čempionāts šahā
1964.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1964. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Igors Ždanovs un 1991. gads · Redzēt vairāk »
