Satura rādītājs
25 attiecības: Apputeksnēšana, Banāni, Banānu dzimta, Dzimta (bioloģija), Garšaugs, Ingveraugu dzimta, Ingvers, Karaliskā strelīcija, Kardamons, Kurkuma, Lakstaugs, Lemuri, Marantas, Marantu dzimta, Mērenā josla, Morfoloģija (bioloģija), Putekšņlapa, Saknenis, Sikspārņi, Strelīciju dzimta, Stumbrs, Subtropu josla, Tropu josla, Viendīgļlapji, Zieds.
Apputeksnēšana
rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.
Skatīt Ingveraugu rinda un Apputeksnēšana
Banāni
Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.
Skatīt Ingveraugu rinda un Banāni
Banānu dzimta
Banānu dzimta (Musaceae) ir ingveraugu rindas dzimta, kurā ir klasificētas trīs ģintis un aptuveni 91 suga.
Skatīt Ingveraugu rinda un Banānu dzimta
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Ingveraugu rinda un Dzimta (bioloģija)
Garšaugs
Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.
Skatīt Ingveraugu rinda un Garšaugs
Ingveraugu dzimta
Ingveraugu dzimta (Zingiberaceae) ir ingveraugu rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 50 ģintis un 1600 sugas.
Skatīt Ingveraugu rinda un Ingveraugu dzimta
Ingvers
Ingvers (Zingiber officinale) ir ingveraugu rindas (Zingiberales) garšaugs.
Skatīt Ingveraugu rinda un Ingvers
Karaliskā strelīcija
Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) ir strelīciju suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāfrikas provincēs.
Skatīt Ingveraugu rinda un Karaliskā strelīcija
Kardamons
'' Elettaria cardamomum '' Kardamons ir garšaugs, kuru iegūst no divu ingveru dzimtas (Zingiberaceae) ģinšu sēklām — no melnajiem kardamoniem (Amomum) un zaļajiem kardamoniem (Elettaria).
Skatīt Ingveraugu rinda un Kardamons
Kurkuma
Kurkuma (Curcuma longa) ir ingveru dzimtas augs, no kura iegūst dzelteno un zaļo krāsu, kas tiek izmantotas audumu krāsošanā, kā arī krāsviela pārtikas produktos.
Skatīt Ingveraugu rinda un Kurkuma
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Ingveraugu rinda un Lakstaugs
Lemuri
Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.
Skatīt Ingveraugu rinda un Lemuri
Marantas
Marantas (Maranta) ir marantu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikā — no Meksikas līdz tropiem.
Skatīt Ingveraugu rinda un Marantas
Marantu dzimta
Marantu dzimta (Marantaceae) ir dzimta ingveraugu rindā, kuru veido 31 ģints un aptuveni 530 sugas — tā ir viena no sugām bagātākajām rindas dzimtām.
Skatīt Ingveraugu rinda un Marantu dzimta
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Ingveraugu rinda un Mērenā josla
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Skatīt Ingveraugu rinda un Morfoloģija (bioloģija)
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Skatīt Ingveraugu rinda un Putekšņlapa
Saknenis
lotosa sakneņi (no kreisās uz labo). Saknenis ir horizontāli zemes virsmai pazemē augošs stumbrs, kas veido pazemes vasas pārveidni un nākamajā gadā dzen jaunus dzinumus, kamēr auga virszemes daļa ziemā iet bojā.
Skatīt Ingveraugu rinda un Saknenis
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Skatīt Ingveraugu rinda un Sikspārņi
Strelīciju dzimta
Strelīciju dzimta (Strelitziaceae) ir augu dzimta, kas pēc izskata un augšanas paradumiem ir ļoti līdzīga tuvi radniecīgajai banānu dzimtai (Musaceae) un dzimtām Heliconiaceae dzimtai.
Skatīt Ingveraugu rinda un Strelīciju dzimta
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Skatīt Ingveraugu rinda un Stumbrs
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Skatīt Ingveraugu rinda un Subtropu josla
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Skatīt Ingveraugu rinda un Tropu josla
Viendīgļlapji
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.
Skatīt Ingveraugu rinda un Viendīgļlapji
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Skatīt Ingveraugu rinda un Zieds
Zināms kā Ingveru rinda, Zingiberales.