Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ingveraugu rinda

Indekss Ingveraugu rinda

Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas.

Satura rādītājs

  1. 25 attiecības: Apputeksnēšana, Banāni, Banānu dzimta, Dzimta (bioloģija), Garšaugs, Ingveraugu dzimta, Ingvers, Karaliskā strelīcija, Kardamons, Kurkuma, Lakstaugs, Lemuri, Marantas, Marantu dzimta, Mērenā josla, Morfoloģija (bioloģija), Putekšņlapa, Saknenis, Sikspārņi, Strelīciju dzimta, Stumbrs, Subtropu josla, Tropu josla, Viendīgļlapji, Zieds.

Apputeksnēšana

rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.

Skatīt Ingveraugu rinda un Apputeksnēšana

Banāni

Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.

Skatīt Ingveraugu rinda un Banāni

Banānu dzimta

Banānu dzimta (Musaceae) ir ingveraugu rindas dzimta, kurā ir klasificētas trīs ģintis un aptuveni 91 suga.

Skatīt Ingveraugu rinda un Banānu dzimta

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Skatīt Ingveraugu rinda un Dzimta (bioloģija)

Garšaugs

Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.

Skatīt Ingveraugu rinda un Garšaugs

Ingveraugu dzimta

Ingveraugu dzimta (Zingiberaceae) ir ingveraugu rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 50 ģintis un 1600 sugas.

Skatīt Ingveraugu rinda un Ingveraugu dzimta

Ingvers

Ingvers (Zingiber officinale) ir ingveraugu rindas (Zingiberales) garšaugs.

Skatīt Ingveraugu rinda un Ingvers

Karaliskā strelīcija

Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) ir strelīciju suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāfrikas provincēs.

Skatīt Ingveraugu rinda un Karaliskā strelīcija

Kardamons

'' Elettaria cardamomum '' Kardamons ir garšaugs, kuru iegūst no divu ingveru dzimtas (Zingiberaceae) ģinšu sēklām — no melnajiem kardamoniem (Amomum) un zaļajiem kardamoniem (Elettaria).

Skatīt Ingveraugu rinda un Kardamons

Kurkuma

Kurkuma (Curcuma longa) ir ingveru dzimtas augs, no kura iegūst dzelteno un zaļo krāsu, kas tiek izmantotas audumu krāsošanā, kā arī krāsviela pārtikas produktos.

Skatīt Ingveraugu rinda un Kurkuma

Lakstaugs

Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Skatīt Ingveraugu rinda un Lakstaugs

Lemuri

Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.

Skatīt Ingveraugu rinda un Lemuri

Marantas

Marantas (Maranta) ir marantu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikā — no Meksikas līdz tropiem.

Skatīt Ingveraugu rinda un Marantas

Marantu dzimta

Marantu dzimta (Marantaceae) ir dzimta ingveraugu rindā, kuru veido 31 ģints un aptuveni 530 sugas — tā ir viena no sugām bagātākajām rindas dzimtām.

Skatīt Ingveraugu rinda un Marantu dzimta

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Skatīt Ingveraugu rinda un Mērenā josla

Morfoloģija (bioloģija)

Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.

Skatīt Ingveraugu rinda un Morfoloģija (bioloģija)

Putekšņlapa

Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.

Skatīt Ingveraugu rinda un Putekšņlapa

Saknenis

lotosa sakneņi (no kreisās uz labo). Saknenis ir horizontāli zemes virsmai pazemē augošs stumbrs, kas veido pazemes vasas pārveidni un nākamajā gadā dzen jaunus dzinumus, kamēr auga virszemes daļa ziemā iet bojā.

Skatīt Ingveraugu rinda un Saknenis

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Skatīt Ingveraugu rinda un Sikspārņi

Strelīciju dzimta

Strelīciju dzimta (Strelitziaceae) ir augu dzimta, kas pēc izskata un augšanas paradumiem ir ļoti līdzīga tuvi radniecīgajai banānu dzimtai (Musaceae) un dzimtām Heliconiaceae dzimtai.

Skatīt Ingveraugu rinda un Strelīciju dzimta

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Skatīt Ingveraugu rinda un Stumbrs

Subtropu josla

Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.

Skatīt Ingveraugu rinda un Subtropu josla

Tropu josla

Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.

Skatīt Ingveraugu rinda un Tropu josla

Viendīgļlapji

Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.

Skatīt Ingveraugu rinda un Viendīgļlapji

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.

Skatīt Ingveraugu rinda un Zieds

Zināms kā Ingveru rinda, Zingiberales.