Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: BSD, FTP, GNU Vispārējā publiskā licence, HTTP, ICMP, Ielāps (programmatūra), IPv6, Lietojumprogrammatūra, Linux, Maršrutētājs, Pakete (informācijas tehnoloģijas), Pirmkods, Rastijs Rasels, Vācija, 1999. gads, 2000. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2012. gads.
BSD
BSD (saīsinājums Berkeley Software Distribution) ir Unix operētājsistēmas atzars, ko no 1977.
Jaunums!!: Netfilter un BSD · Redzēt vairāk »
FTP
Datņu pārsūtīšanas protokols jeb protokols FTP ir TCP/IP steka lietojuma slāņa protokols failu pārsūtīšanai starp datoriem.
Jaunums!!: Netfilter un FTP · Redzēt vairāk »
GNU Vispārējā publiskā licence
GPL 3. versijas logo GNU Vispārējā publiskā licence (saīsinājumā GPL) ir plaši izmantota brīvās programmatūras licence.
Jaunums!!: Netfilter un GNU Vispārējā publiskā licence · Redzēt vairāk »
HTTP
HTTP jeb hiperteksta transporta protokols ir lietojumslāņa protokols, kas paredzēts datu apmaiņai starp tīmekļa serveriem un pārlūkprogrammām.
Jaunums!!: Netfilter un HTTP · Redzēt vairāk »
ICMP
ICMP (- "interneta vadības ziņojumu protokols") - tīkla slāņa protokols, kas ietilpst TCP/IP stekā.
Jaunums!!: Netfilter un ICMP · Redzēt vairāk »
Ielāps (programmatūra)
Programmatūrā ielāps ir neliels programmas labojums, ko parasti veic tās izstrādātājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas darbībā un/vai drošības caurumus.
Jaunums!!: Netfilter un Ielāps (programmatūra) · Redzēt vairāk »
IPv6
IPv6 (interneta protokola versija 6) ir Interneta Protokola (IP) versija.
Jaunums!!: Netfilter un IPv6 · Redzēt vairāk »
Lietojumprogrammatūra
''LibreOffice Writer'' lietojumprogrammatūra Lietojumprogrammatūra jeb vienkārši lietotne ir programmatūras apakšklase, kas nodrošina darbības, ko lietotājs vēlas veikt ar datora palīdzību.
Jaunums!!: Netfilter un Lietojumprogrammatūra · Redzēt vairāk »
Linux
''Linux'' Linux ir UNIX veida operētājsistēmas kodols, kuru 1991.
Jaunums!!: Netfilter un Linux · Redzēt vairāk »
Maršrutētājs
Avaya ERS-8600 Maršrutētājs, kuru izmanto maģistrālajos kanālos Maršrutētājs jeb rūteris, rūters (vai) — datortīkla iekārta, kas balstīta uz tīkla topoloģiju un noteiktiem likumiem, kas pieņem lēmumus par Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pakešu pārsūtīšanu (OSI modeļa 3. slānis) starp dažādiem tīkla segmentiem.
Jaunums!!: Netfilter un Maršrutētājs · Redzēt vairāk »
Pakete (informācijas tehnoloģijas)
Informācijas tehnoloģijās pakete ir īpašā veidā izveidots datu fragments, kas pārvietojas datortīklā.
Jaunums!!: Netfilter un Pakete (informācijas tehnoloģijas) · Redzēt vairāk »
Pirmkods
Java pirmkoda attēlojums ar ievadkomentāriem sarkanā, iekškomentāriem zaļā krāsā un programmas kodu zilā krāsā Pirmkods (angļu: Source code) ir formulējumu virkne, kas rakstīta cilvēkam saprotamā programmēšanas valodā.
Jaunums!!: Netfilter un Pirmkods · Redzēt vairāk »
Rastijs Rasels
Rastijs Rasels (dzimis) ir austrāliešu brīvās programmatūras programmētājs un popularizētājs.
Jaunums!!: Netfilter un Rastijs Rasels · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Netfilter un Vācija · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Netfilter un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Netfilter un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Netfilter un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Netfilter un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Netfilter un 2012. gads · Redzēt vairāk »
