Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ivans Jupatovs

Indekss Ivans Jupatovs

Ivans Jupatovs (dzimis, miris 1944. gadā) bija Latvijas krievu izcelsmes profesors un politiķis.

18 attiecības: Šveice, Beļģija, Februāra revolūcija, Latvija, Latvijas krievi, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Maskavas Valsts universitāte, Odesa, Rīga, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas dome, Valdības Vēstnesis, Vācija, Vecticība, Vecticībnieku centrālā komiteja, 1925. gads, 1928. gads, 2. Saeima.

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Šveice · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Beļģija · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija · Redzēt vairāk »

Maskavas Valsts universitāte

M.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Odesa · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas dome

Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Rīgas dome · Redzēt vairāk »

Valdības Vēstnesis

"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Valdības Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecticība

Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Vecticība · Redzēt vairāk »

Vecticībnieku centrālā komiteja

Vecticībnieku centrālā komiteja bija Latvijas politiskā partija un organizācija.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un Vecticībnieku centrālā komiteja · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un 1928. gads · Redzēt vairāk »

2. Saeima

2.

Jaunums!!: Ivans Jupatovs un 2. Saeima · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jupatovs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »