Satura rādītājs
20 attiecības: Atmosfēras spiediens, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Barometrs, Brīvās krišanas paātrinājums, Garums, Gāzu konstante, Gravitācijas lauks, Holla efekts, Kinētiskā enerģija, Kopenhāgenas Universitāte, Laiks, Mīms, Molmasa, Nilss Bors, Spēks, Spriegums, Svārsts, Temperatūra, Trijstūris, Vispārīgā relativitātes teorija.
- Mūsdienu teikas
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Skatīt Jautājums par barometru un Atmosfēras spiediens
Ņūtona vispasaules gravitācijas likums
Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.
Skatīt Jautājums par barometru un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums
Barometrs
Mehāniskais barometrs Barometrs (baros — ‘smagums’,, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
Skatīt Jautājums par barometru un Barometrs
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Skatīt Jautājums par barometru un Brīvās krišanas paātrinājums
Garums
Garums ir priekšmeta izmērs garenvirzienā (parasti vislielākā izmēra virzienā un horizontālā virzienā).
Skatīt Jautājums par barometru un Garums
Gāzu konstante
Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.
Skatīt Jautājums par barometru un Gāzu konstante
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Skatīt Jautājums par barometru un Gravitācijas lauks
Holla efekts
Holla efekta ilustrācija: Zīmējumā '''A''' Holla devējs iegūst augšpusē negatīvu lādiņu (attēlots ar zilu nokrāsu), bet apakšpusē - pozitīvu lādiņu (sarkanā nokrāsa). Zīmējumos '''B''' un '''C''' elektriskajam vai magnētiskajam laukam ir pretējs virziens un līdz ar to mainās arī lādiņa polaritāte.
Skatīt Jautājums par barometru un Holla efekts
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Skatīt Jautājums par barometru un Kinētiskā enerģija
Kopenhāgenas Universitāte
Kopenhāgenas Universitāte ir vecākā un lielākā universitāte un izpētes institūts Dānijā.
Skatīt Jautājums par barometru un Kopenhāgenas Universitāte
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Jautājums par barometru un Laiks
Mīms
Ričards Dokinss darināja un pirmoreiz lietoja jēdzienu "mīms" savā 1976. gadā izdotajā grāmatā "Savtīgais gēns" Mīms, arī mēme, ir ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu.
Skatīt Jautājums par barometru un Mīms
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Skatīt Jautājums par barometru un Molmasa
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Skatīt Jautājums par barometru un Nilss Bors
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Jautājums par barometru un Spēks
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Skatīt Jautājums par barometru un Spriegums
Svārsts
Matemātiskā svārsta raksturlielumi Svārsts ir ķermenis, kas nostiprināts iekarē un var brīvi šūpoties ap horizontālu asi, kas ir līdzsvara stāvoklis.
Skatīt Jautājums par barometru un Svārsts
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Jautājums par barometru un Temperatūra
Trijstūris
Trijstūris ir plaknes figūra, kuru norobežo trīs nogriežņi, kurus sauc par malām.
Skatīt Jautājums par barometru un Trijstūris
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Skatīt Jautājums par barometru un Vispārīgā relativitātes teorija