Satura rādītājs
17 attiecības: Dagdas pagasts, Drywa, Februāra revolūcija, Jaunaglona, Krievijas PFSR, Latgales Zemes padome, Latvieši, Pirmais Latgales latviešu kongress, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Tautas padome, Triju Zvaigžņu ordenis, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vjatlags, Vladislavs Rubulis, 1919. gada Parīzes miera konference, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā.
Dagdas pagasts
Dagdas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā centrā Dagdas ezera rietumu krastā.
Skatīt Jānis Grišāns un Dagdas pagasts
Drywa
Drywa bija Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē laikā 1908.
Skatīt Jānis Grišāns un Drywa
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Jānis Grišāns un Februāra revolūcija
Jaunaglona
Jaunaglona, agrāk Kameņeca, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā.
Skatīt Jānis Grišāns un Jaunaglona
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Jānis Grišāns un Krievijas PFSR
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Jānis Grišāns un Latgales Zemes padome
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Jānis Grišāns un Latvieši
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Jānis Grišāns un Pirmais Latgales latviešu kongress
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Jānis Grišāns un Sanktpēterburga
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Skatīt Jānis Grišāns un Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Jānis Grišāns un Tautas padome
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Skatīt Jānis Grišāns un Triju Zvaigžņu ordenis
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Skatīt Jānis Grišāns un Viskrievijas Satversmes sapulce
Vjatlags
Vjatlags jeb Vjatkas labošanas darbu nometne bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm purvainajā Verhņekamskas rajonā Kirovas apgabala ziemeļos, daļēji mūsdienu Komi Republikas teritorijā, kur ieslodzītajiem lika strādāt meža darbos.
Skatīt Jānis Grišāns un Vjatlags
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Jānis Grišāns un Vladislavs Rubulis
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
Skatīt Jānis Grišāns un 1919. gada Parīzes miera konference
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Skatīt Jānis Grišāns un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
Zināms kā Grišāns.