Satura rādītājs
14 attiecības: Aizputes pilskalns, Durbes kauja, Georgs fon Eihštets, Igauņi, Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapu saraksts, Latgaļi, Lībieši, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Sigulda, Vācieši, Vācu ordenis.
Aizputes pilskalns
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Aizputes pilskalns
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Durbes kauja
Georgs fon Eihštets
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Georgs fon Eihštets
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Igauņi
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Kurši
Kursa
Kursa var būt.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Kursa
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Kurzemes bīskapu saraksts
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Latgaļi
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Lībieši
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Livonijas krusta kari
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Livonijas ordeņa mestri
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Sigulda
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Vācieši
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) un Vācu ordenis