Satura rādītājs
34 attiecības: Apollons, Arheoloģiskie izrakumi, Aristokrātija, Atēnas, Šanu dinastija, Ķīna, Bībele, Bronza, Bronzas laikmets, Delfi, Dionīss, Dzelzs, Etruski, Grieķi, Homērs, Iliāda, Jūdaisms, Mūlis, Ministrs, Odiseja, Pavards, Sautēšana, Senā Grieķija, Templis, Tonna, Tora, Trauki, Trijkājis (ieroča sastāvdaļa), Tvaika dzinējs, Tvaika katls, Uguns, Varš, Virtuve, Zālamana templis.
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu.
Skatīt Katls un Apollons
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Skatīt Katls un Arheoloģiskie izrakumi
Aristokrātija
Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.
Skatīt Katls un Aristokrātija
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Skatīt Katls un Atēnas
Šanu dinastija
Šanu dinastijas valsts aptuvenā teritorija Šanu valsts arheoloģiskie atradumi Šanu dinastija, arī Jiņu dinastija, bija Ķīnas dinastija, kuru vadītā valsts Ķīnas centrālajā daļā pastāvēja no apmēram 1600.
Skatīt Katls un Šanu dinastija
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Katls un Ķīna
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Skatīt Katls un Bībele
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Skatīt Katls un Bronza
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Katls un Bronzas laikmets
Delfi
Delfi (Delphoi) bija pilsēta Senajā Grieķijā, Fokīdas dienvidrietumos, kas bija viens no sengrieķu reliģiskajiem centriem.
Skatīt Katls un Delfi
Dionīss
Dionīsa statuja Dionīss ((Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs.
Skatīt Katls un Dionīss
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Katls un Dzelzs
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Skatīt Katls un Etruski
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Skatīt Katls un Grieķi
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Skatīt Katls un Homērs
Iliāda
"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā "Iliāda" (Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru.
Skatīt Katls un Iliāda
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Skatīt Katls un Jūdaisms
Mūlis
Mūlis (Equus asinus x caballus) ir ēzeļu tēviņa un zirgu mātītes (ķēves) pēcnācējs.
Skatīt Katls un Mūlis
Ministrs
Ministrs ir valdības biedrs, kurš politiskiAutoru kolektīvs.
Skatīt Katls un Ministrs
Odiseja
Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas “Odiseja” (Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām.
Skatīt Katls un Odiseja
Pavards
17. gadsimta norvēģu pavards Sengrieķu upurēšanas rituāls uz altāra uguns (Luvra) Pavards ir vieta vai iekārta uguns uzturēšanai un drošai izmantošanai (parasti ēdienu gatavošanai).
Skatīt Katls un Pavards
Sautēšana
Liellopu gaļas sautējums Sautēšana ir pārtikas siltumapstrādes veids, kurā to noslēgtā tvertnē vāra mazā šķidruma (ūdens, buljona, mērces vai savas sulas) daudzumā (15—30% no sautējamās pārtikas masas).
Skatīt Katls un Sautēšana
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Katls un Senā Grieķija
Templis
Ankorvats — lielākais templis pasaulē Templis jeb svētnīca ir celtne, kas paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm, tas ir, lūgšanas, upurēšanas un cita veida pasākumiem.
Skatīt Katls un Templis
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Skatīt Katls un Tonna
Tora
Atvērta Tora dievkalpojuma laikā Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) — ‘mācība, likums’) ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums.
Skatīt Katls un Tora
Trauki
Trauku servīze. Trauki biežākajā nozīmē ir vispārināts nosaukums sadzīves priekšmetiem, kuri tiek izmantoti ēdienu gatavošanai, ēšanai un glabāšanai.
Skatīt Katls un Trauki
Trijkājis (ieroča sastāvdaļa)
Trijkājis (statīvs ar trim kājām) ir daļa no komandas apkalpojoša ieroča, izstrādāts lai fiziski balstītu ieroci statiskā pozīcijā.
Skatīt Katls un Trijkājis (ieroča sastāvdaļa)
Tvaika dzinējs
vilcieni bija aprīkoti ar tvaika dzinējiem. Mūsdienās tos plaši vairs neizmanto Tvaika dzinējs jeb tvaikmašīna ir ārdedzes siltuma dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku, kur tvaika siltuma enerģija tiek pārveidota mehāniskajā darbā.
Skatīt Katls un Tvaika dzinējs
Tvaika katls
Tvaika katls. Tvaika katls ir katls, kas paredzēts piesātināta vai pārkarsēta tvaika ģenerēšanai.
Skatīt Katls un Tvaika katls
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Skatīt Katls un Uguns
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Katls un Varš
Virtuve
Rīgas Jūgenstila muzejā Virtuve ir īpaša telpa mājā vai dzīvoklī, kur notiek ēdiena gatavošana un bieži arī tā apēšana.
Skatīt Katls un Virtuve
Zālamana templis
Skice ar trim tempļa telpām Zālamana templis, pazīstams kā Pirmais templis, saskaņā ar Bībeles rakstiem, bija pirmais Jeruzalemes templis.
Skatīt Katls un Zālamana templis
Zināms kā Katli.