Satura rādītājs
45 attiecības: Adana, Agora, Alanja, Armēnija, Austrumromas impērija, Āfrika, Āzija (province), Cicerons, Diokletiāns, Frīģija, Galatija (province), Gnejs Pompejs, Jūlijs Cēzars, Kalifāts, Karakalla, Kleopatra, Kolonāde, Konsuls (Roma), Lāodikeja, Lūcijs Kornēlijs Sulla, Līkija un Pamfīlija, Marks Antonijs, Musulmaņi, Nimfejs, Oktaviāns, Parta, Pirātisms, Romas Republika, Romas senāts, Romiešu ceļš, Sīrijas province, Senā Ēģipte, Senā Roma, Senās Romas province, Tarsusa, Taurs (kalni), Termas, Tiberijs, Tigrans II, Triumfa arka, Turcija, Umajādu kalifāts, Verdzība, Vespasiāns, Vidusjūra.
Adana
Adana ir pilsēta Turcijas dienvidos un tiek uzskatīta par valsts lauksaimniecības centru.
Skatīt Kilikijas province un Adana
Agora
Atēnu agoras vieta Agora bija tirgus laukums senās Grieķijas pilsētā, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm (kas pēc novadīšanas vietas arī saucās par agorām).
Skatīt Kilikijas province un Agora
Alanja
Alanja ir Turcijas kūrortpilsēta pie Vidusjūras.
Skatīt Kilikijas province un Alanja
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Skatīt Kilikijas province un Armēnija
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Kilikijas province un Austrumromas impērija
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Kilikijas province un Āfrika
Āzija (province)
Āzijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Āzija bija romiešu province Mazāzijas rietumu daļā (mūsdienu Turcijā).
Skatīt Kilikijas province un Āzija (province)
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Skatīt Kilikijas province un Cicerons
Diokletiāns
Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis,Barnes, New Empire, pp. 30, 46. miris Barnes, "Lactantius and Constantine", pp. 32—35; Barnes, New Empire, pp. 31—32.) bija Romas impērijas imperators no 284.
Skatīt Kilikijas province un Diokletiāns
Frīģija
Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē. Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas. Frīģija bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12.
Skatīt Kilikijas province un Frīģija
Galatija (province)
Galatijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Galatija bija Romas impērijas province, kas atradās Mazāzijas teritorijā (mūsdienu Turcijā), un kuru romiešu imperators Augusts Oktaviāns dibināja 25.
Skatīt Kilikijas province un Galatija (province)
Gnejs Pompejs
Gnejs Pompejs Lielais (Gnaeus Pompeius Magnus; dzimis 106. gada p.m.ē. 29. septembrī, miris 48. gada p.m.ē. 28. septembrī) bija Romas republikas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Kilikijas province un Gnejs Pompejs
Jūlijs Cēzars
Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".
Skatīt Kilikijas province un Jūlijs Cēzars
Kalifāts
Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.
Skatīt Kilikijas province un Kalifāts
Karakalla
Karakalla (—) bija 22.
Skatīt Kilikijas province un Karakalla
Kleopatra
Kleopatra VII Filopatora (dzimusi 69. gadā p.m.ē., mirusi 30. gadā p.m.ē.) bija pēdējā hellēniskās Ēģiptes valdniece no maķedoniešu Ptolemaja dinastijas (Lagidu dinastijas).
Skatīt Kilikijas province un Kleopatra
Kolonāde
Atēnu agoras stojas kolonāde no iekšpuses. Kolonāde — arhitektūrā kolonnu rinda vai vairākas rindas, kas apvienotas ar horizontālu pārsedzi.
Skatīt Kilikijas province un Kolonāde
Konsuls (Roma)
Konsuls (saīsinājums - cos.) — augstākā vēlētā valsts amatpersona Romas republikas laikā.
Skatīt Kilikijas province un Konsuls (Roma)
Lāodikeja
Lāodikeja jeb Laodiķeja bija antīkā grieķu pilsēta tagadējās Turcijas teritorijā blakus Eskihisaras ciemam 6 km uz ziemeļiem no Denizli pilsētas.
Skatīt Kilikijas province un Lāodikeja
Lūcijs Kornēlijs Sulla
Lūcijs Kornēlijs Sulla bija Romas karavadonis un valstsvīrs.
Skatīt Kilikijas province un Lūcijs Kornēlijs Sulla
Līkija un Pamfīlija
Līkijas un Pamfīlijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Līkija un Pamfīlija bija Romas impērijas province Mazāzijas dienvidos (mūsdienu Turcijā).
Skatīt Kilikijas province un Līkija un Pamfīlija
Marks Antonijs
Marks Antonijs (dzimis 83. gada 14. janvārī p.m.ē., miris 30. gada 1. augustā p.m.ē.) bija romiešu politiķis un ģenerālis.
Skatīt Kilikijas province un Marks Antonijs
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Kilikijas province un Musulmaņi
Nimfejs
Sirakūzu nimfejs (grota). Nimfejs ir celtne, antīkos laikos neliela svētnīca, kas bija veltīta ūdens nimfām, konkrētāk upju un avotu nimfām, sauktām par najādām, un parasti tika celta pie ūdens avota vai pie ūdenstilpes — krenes.
Skatīt Kilikijas province un Nimfejs
Oktaviāns
Oktaviāns (dzimis 63. gada p.m.ē. 23. septembrī, miris) bija pirmais Senās Romas imperators, līdz ar viņa valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Kilikijas province un Oktaviāns
Parta
250px Parta (Ashkâniân) bija valsts no 247.
Skatīt Kilikijas province un Parta
Pirātisms
Tradicionālais pirātu karogs ''Jolly Roger'' Pirātisms (peirateía) ir kuģu laupīšana un krimināla vardarbība jūrā vai uzbrukumi piekrastes apdzīvotajām teritorijām ar nolūku iegūt laupījumu.
Skatīt Kilikijas province un Pirātisms
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Skatīt Kilikijas province un Romas Republika
Romas senāts
SPQR ''senatus populusque romanus'' Romas senāts kā viena no valsts varas institūcijām aizsākās Senajā Romā vēl tās pirmsākumā - Romas karalistes un turpinājās Romas impērijas laikā.
Skatīt Kilikijas province un Romas senāts
Romiešu ceļš
Pompejā. Romiešu ceļi bija svarīgs priekšnoteikums Romas impērijas izaugsmei, ļaujot daudz ātrāk pārvietot savu armiju.
Skatīt Kilikijas province un Romiešu ceļš
Sīrijas province
Sīrijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā Sīrijas province bija Senās Romas province, kas atradās Vidusjūras austrumos, mūsdienu Turcijas, Libānas un Sīrijas teritorijā.
Skatīt Kilikijas province un Sīrijas province
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Kilikijas province un Senā Ēģipte
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Kilikijas province un Senā Roma
Senās Romas province
Romas impērijas teritorija un tās provinču sadalījums 117. gadā (atskaitot Itāliju, kas skaitījās kā impērijas metropole, rozā krāsā ir atzīmētas visas Romas senāta pārziņā esošā provinces, savukārt zaļā — imperatora). Senās Romas province (Romanae provinciae) bija Romas republikas un vēlāk arī Romas impērijas laikā izveidota administratīva teritoriāla vienība, kas atradās ārpus mūsdienu Itālijas teritorijas.
Skatīt Kilikijas province un Senās Romas province
Tarsusa
Tarsusa ir pilsēta Turcijas dienvidos, Mersinas ila austrumos.
Skatīt Kilikijas province un Tarsusa
Taurs (kalni)
Taurs ir kalnu sistēma Turcijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Skatīt Kilikijas province un Taurs (kalni)
Termas
Anglijā Termas (no — 'siltums, karstums') bija seno romiešu pirtis.
Skatīt Kilikijas province un Termas
Tiberijs
Tiberijs, pilnā vārdā Tiberijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tiberijs Klaudijs Nerons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) bija otrais Romas imperators (14—37).
Skatīt Kilikijas province un Tiberijs
Tigrans II
Tigrans II Lielais (Tigran Mets;, Tigránes ho Mégas;; dzimis 140. gadā p.m.ē., miris 55. gadā p.m.ē.) bija Lielās Armēnijas valdnieks no 95.
Skatīt Kilikijas province un Tigrans II
Triumfa arka
Triumfa arka Parīzē Aleksandra vārti Viesturdārzā Triumfa arka ir monumentāla, atsevišķi stāvoša arka, kas sastāv no portikiem.
Skatīt Kilikijas province un Triumfa arka
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Kilikijas province un Turcija
Umajādu kalifāts
Umajādu kalifāts bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves.
Skatīt Kilikijas province un Umajādu kalifāts
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Skatīt Kilikijas province un Verdzība
Vespasiāns
Tits Flāvijs Vespasiāns (vēsturē vairāk pazīstams kā Vespasiāns, —), bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 69.
Skatīt Kilikijas province un Vespasiāns
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Kilikijas province un Vidusjūra