Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Šauļu rajona pašvaldība, Žemaitija, Ceklis, Dobene, Dzūkija, Kuršēni, Kurši, Lietuvas lielkņaziste, Medenike (zeme), Nalsene, Saules zeme, Vācu ordenis, Venta, Zemgaļi, 1390. gads.
Šauļu rajona pašvaldība
Šauļu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Knituva un Šauļu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Knituva un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Knituva un Ceklis · Redzēt vairāk »
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Jaunums!!: Knituva un Dobene · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Knituva un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Kuršēni
Kuršēni ir pilsēta Lietuvas ziemeļos uz rietumiem no Šauļiem pie Ventas upes.
Jaunums!!: Knituva un Kuršēni · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Knituva un Kurši · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Knituva un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Jaunums!!: Knituva un Medenike (zeme) · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Knituva un Nalsene · Redzēt vairāk »
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Jaunums!!: Knituva un Saules zeme · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Knituva un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Knituva un Venta · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Knituva un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
1390. gads
1390.
Jaunums!!: Knituva un 1390. gads · Redzēt vairāk »
