Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Aleksandrs Spunde, Autonomā Igaunijas guberņa, Boļševiki, Fricis Roziņš, Ivars Smilga, Jānis Apeters, Jānis Bērziņš (diplomāts), Jānis Brušvits, Jānis Goldmanis, Jāns Anvelts, Jāns Poska, Jāns Tenisons, Jiri Vilmss, Kārlis Pētersons (revolucionārs), Krievijas Republika, Latviešu zemnieku savienība, LSDSP vēsture, Meņševiki, Oktobra revolūcija, Parlaments, Pēteris Stučka, Semjons Nahimsons, Sociālistu revolucionāru partija, Vjatkas guberņa, Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš).
Aleksandrs Spunde
Aleksandrs Spunde (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks un ekonomists, Krievijas Tautas bankas (valsts centrālās bankas) galvenā komisāra funkciju izpildītājs 1918.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Aleksandrs Spunde · Redzēt vairāk »
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Fricis Roziņš
Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Fricis Roziņš · Redzēt vairāk »
Ivars Smilga
Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »
Jānis Apeters
Jānis Apeters (1890—1938) bija latviešu izcelsmes padomju čekists, represīvo organizāciju darbinieks.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jānis Apeters · Redzēt vairāk »
Jānis Bērziņš (diplomāts)
Jānis Bērziņš (dzimis, miris), pseidonīmi: Ziemelis, Pāvels Vasiļjevičs, bija latviešu skolotājs, vēlāk revolucionārs, diplomāts, PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jānis Bērziņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Jānis Brušvits
Jānis Kārlis Brušvits (1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jānis Brušvits · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jāns Anvelts
Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners. Jāns Anvelts (1884–1937) bija jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jāns Anvelts · Redzēt vairāk »
Jāns Poska
Jāns Poska (dzimis Laiusē, miris Tallinā), bija igauņu jurists un valsts darbinieks, Autonomās Igaunijas guberņas vadītājs (komisārs).
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jāns Poska · Redzēt vairāk »
Jāns Tenisons
Jāns Tenisons (1868–1941?), arī Jānis Tenisons, bija igauņu jurists, politiķis un izdevējs.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jāns Tenisons · Redzēt vairāk »
Jiri Vilmss
1918. gada 19. februārī dibinātās Igaunijas Glābšanas komitejas locekļi. Jiri Vilmss (1889—1918) bija igauņu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Jiri Vilmss · Redzēt vairāk »
Kārlis Pētersons (revolucionārs)
Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Kārlis Pētersons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Meņševiki
Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Meņševiki · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Parlaments
Atēnās Parlaments (— ‘pārrunas’) ir pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar parasti konstitūcijā noteiktām (piemēram, likumdošanas varas) funkcijām.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Parlaments · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Semjons Nahimsons
Semjons Nahimsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes revolucionārs.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Semjons Nahimsons · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Vjatkas guberņa
Vjatkas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914) Vjatkas guberņa bija Krievijas Impērijas, Krievijas Republikas un KPFSR guberņa ar centru Vjatkas pilsētā (mūsdienu Kirovā).
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Vjatkas guberņa · Redzēt vairāk »
Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)
J. Millers (''Миллер''). Ziemeļu fronte bija Krievijas Impērijas bruņoto spēku formācija Pirmā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1915.
Jaunums!!: Viskrievijas Satversmes sapulce un Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Krievijas Satversmes sapulce, Krievijas satversmes sapulce.
