Satura rādītājs
17 attiecības: Arhaiskais laikmets, Arheoloģiskie izrakumi, Austrumromas impērija, Delfīni, Istmija, Istmijas spēles, Korintas zemesšaurums, Pausanijs, Peloponēsas karš, Poseidons, Romas impērija, Saronikas līcis, Sīzifs, Senā Grieķija, Senā Korinta, Sparta, Tēsejs.
Arhaiskais laikmets
Egejas jūras reģions arhaiskajā laikmetā Arhaiskais laikmets ir periods Vidusjūras reģionā no 8.
Skatīt Kromiona un Arhaiskais laikmets
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Skatīt Kromiona un Arheoloģiskie izrakumi
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Kromiona un Austrumromas impērija
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Skatīt Kromiona un Delfīni
Istmija
Istmija (sengr. Ισθμία) bija senā Poseidona svētnīca Korintas zemesšaurumā, Grieķijā.
Skatīt Kromiona un Istmija
Istmijas spēles
Istmijas spēļu laikā Tits Kvinkcijs Flaminins pasludina brīvību Grieķijai. 1850. gada grāmatas ilustrācija. Istmijas spēles (sengr. Ίσθμια) bija viens no četriem antīkajiem visgrieķijas agoniem.
Skatīt Kromiona un Istmijas spēles
Korintas zemesšaurums
Korintas zemesšaurums ir zemesšaurums, kas savieno Peloponēsas pussalu ar kontinentālo Grieķiju.
Skatīt Kromiona un Korintas zemesšaurums
Pausanijs
Pausanijs (dzimis ap 110. gadu, miris ap 180. gadu) bija romiešu laika grieķu ģeogrāfs un ceļotājs.
Skatīt Kromiona un Pausanijs
Peloponēsas karš
Peloponēsas karš bija karš Senajā Grieķijā starp Atēnu vadīto Dēlas savienību un Peloponēsas līgu, ko vadīja Sparta.
Skatīt Kromiona un Peloponēsas karš
Poseidons
Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta) Poseidons sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem.
Skatīt Kromiona un Poseidons
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Kromiona un Romas impērija
Saronikas līcis
Saronikas līcis, arī Saroniks ir lielākais līcis Egejas jūrā, kas atrodas Grieķijā, uz austrumiem no Korintas zemesšauruma, un atdala Atiku no Peloponēsas.
Skatīt Kromiona un Saronikas līcis
Sīzifs
Glezna, kurā attēlota Sīzifa sodīšana Sīzifs (Sísyphos) sengrieķu mitoloģijā bija Efīras (Senās Korintas) valdnieks un tiek uzskatīts par šīs pilsētas dibinātāju.
Skatīt Kromiona un Sīzifs
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Kromiona un Senā Grieķija
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Skatīt Kromiona un Senā Korinta
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Skatīt Kromiona un Sparta
Tēsejs
Tēsejs un Mīnotaurs Tēsejs sengrieķu mitoloģijā ir Aitras dēls, viņam ir divi tēvi: zemes cilvēks atēniešu valdnieks Egejs un dievišķais Poseidons.
Skatīt Kromiona un Tēsejs