Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Bezdelīgu piekūns, Bioloģiskā daudzveidība, Dambriedis, Dzeltenā stērste, Dziedniecības lakacis, Fauna, Flora, Gotika, Ikona (svētbilde), Kāmji, Klinšu ozols, Koku čipste, Krauklis, Lapsa, Lielā strutene, Mazais dzenis, Mazā ausainā pūcīte, Meža cauna, Meža cūka, Meža kaķis, Mežs, Milzu auzene, Oši, Osmaņu impērija, Ozoli, Parastais ozols, Parastā liepa, Parastā priede, Portiks, Putni, Renesanse, Rumānija, Saldais ķirsis, Sarkanā auzene, Selažas žudecs, Sirds mātere, Staltbriedis, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība, Stirna, Tatāri, Ungāri, Ungāru ozols, Vidējais dzenis, Zaļžubīte, Zīdītāji, Zilzīlīte, 1770. gads.
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »
Dambriedis
Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Dambriedis · Redzēt vairāk »
Dzeltenā stērste
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »
Dziedniecības lakacis
Dziedniecības lakacis ir daudzgadīgs Skarblapju dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Dziedniecības lakacis · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Fauna · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Flora · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Gotika · Redzēt vairāk »
Ikona (svētbilde)
Vladimiras 12. gadsimta Dievmātes ikona Ikona (no — 'attēls') ir svētbilde kristīgajā (galvenokārt pareizticīgo) baznīcā, kurā attēlotas personas vai notikumi, kas tiek uzskatīti par svētiem baznīcas vēsturē.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Ikona (svētbilde) · Redzēt vairāk »
Kāmji
Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Kāmji · Redzēt vairāk »
Klinšu ozols
Klinšu ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Klinšu ozols · Redzēt vairāk »
Koku čipste
thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Koku čipste · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Krauklis · Redzēt vairāk »
Lapsa
Lapsa ir plēsīgs dažādu suņu dzimtas ģinšu pārstāvis, kuram raksturīgs smails purns un kupla aste.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Lapsa · Redzēt vairāk »
Lielā strutene
Lielā strutene, kārpu zāle jeb vandulis (Chelidonium majus) ir 30—100 cm augsts, zarains, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Lielā strutene · Redzēt vairāk »
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »
Mazā ausainā pūcīte
Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža kaķis
Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Meža kaķis · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Mežs · Redzēt vairāk »
Milzu auzene
Milzu auzene ir graudzāļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Milzu auzene · Redzēt vairāk »
Oši
Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Oši · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Ozoli · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Parastā liepa
Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Parastā liepa · Redzēt vairāk »
Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Parastā priede · Redzēt vairāk »
Portiks
Panteona portiks Romā. Portiks ir atklāta ēkas ārtelpa, kuras pārsegums balstīts uz kolonnām (vai stabiem) tiešā veidā, vai uz tās pārsedzošiem arhitrāviem, vai arī uz tām pārmestajām arkām.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Portiks · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Putni · Redzēt vairāk »
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Renesanse · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Rumānija · Redzēt vairāk »
Saldais ķirsis
Saldais ķirsis (Prunus avium) ir plūmju ģints suga.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Saldais ķirsis · Redzēt vairāk »
Sarkanā auzene
Sarkanā auzene ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Sarkanā auzene · Redzēt vairāk »
Selažas žudecs
Selažas žudecs (rum. Judeţul Sălaj) ir Rumānijas žudecs Transilvānijas reģionā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Selažas žudecs · Redzēt vairāk »
Sirds mātere
Sirds mātere (Leonurus cardiaca) ir lūpziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Sirds mātere · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (bieži saukta par IUCN saīsinājumā no) ir 1948.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Lapišas mežs un Stirna · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Tatāri · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Ungāri · Redzēt vairāk »
Ungāru ozols
Ungāru ozols ir daudzgadīgs, dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Ungāru ozols · Redzēt vairāk »
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »
Zaļžubīte
Zaļžubīte (Chloris chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Zaļžubīte · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Lapišas mežs un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: Lapišas mežs un 1770. gads · Redzēt vairāk »
