Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latdivīzija

Indekss Latdivīzija

Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.

30 attiecības: Anarhisms, Antons Martusēvičs, Žanis Blumbergs, Čehoslovāku leģioni, Baltā kustība, Divīzija, Frīdrihs Kalniņš, Gustavs Mangulis, Igaunijas brīvības cīņas, Jukums Vācietis, Kārlis Pētersons (revolucionārs), Kirils Stucka, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Krievu valoda, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Nestors Mahno, Operācija "Dūres sitiens", Orlas-Kromu operācija, Padomju Latvijas armija, Pēteris Avens, Perekopa-Čongaras operācija, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Poļu—padomju karš, Revolucionārā kara padome, Sarkanā armija, Sociālistu revolucionāru partija, Vecā un jaunā stila datumi.

Anarhisms

Anarhijas simbols Anarhisms (anarkhiā — "bez valdnieka") ir politiska filozofija vai ideoloģija, kas ietver teoriju, ka sabiedrībai būtu jāorganizējas pašai, bez hierarhiskām organizācijām, bet ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.

Jaunums!!: Latdivīzija un Anarhisms · Redzēt vairāk »

Antons Martusēvičs

Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.

Jaunums!!: Latdivīzija un Antons Martusēvičs · Redzēt vairāk »

Žanis Blumbergs

Žanis Blumbergs (1889-1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Latdivīzija un Žanis Blumbergs · Redzēt vairāk »

Čehoslovāku leģioni

Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.

Jaunums!!: Latdivīzija un Čehoslovāku leģioni · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Latdivīzija un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Divīzija

NATO standarta simbols draudzīgas kājnieku divīzijas attēlošanai Divīzija (no — "nodalījums") ir liela militāra vienība, kurā ietilpst vairāki pulki vai brigādes, un tajā ir 10 000 līdz 30 000 karavīri.

Jaunums!!: Latdivīzija un Divīzija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kalniņš

Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.

Jaunums!!: Latdivīzija un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Mangulis

Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.

Jaunums!!: Latdivīzija un Gustavs Mangulis · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Latdivīzija un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Latdivīzija un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (revolucionārs)

Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).

Jaunums!!: Latdivīzija un Kārlis Pētersons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kirils Stucka

Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Latdivīzija un Kirils Stucka · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Latdivīzija un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Latdivīzija un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Latdivīzija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Latdivīzija un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Latdivīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latdivīzija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Nestors Mahno

Nestors Mahno (dzimis, miris) bija ukraiņu anarhokomunists, kurš no 1918.

Jaunums!!: Latdivīzija un Nestors Mahno · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Latdivīzija un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Orlas-Kromu operācija

Orlas-Kromu kaujas operācija bija Sarkanās armijas pretuzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.

Jaunums!!: Latdivīzija un Orlas-Kromu operācija · Redzēt vairāk »

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Jaunums!!: Latdivīzija un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »

Pēteris Avens

Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latdivīzija un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »

Perekopa-Čongaras operācija

Perekopa-Čongaras kaujas operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1920.

Jaunums!!: Latdivīzija un Perekopa-Čongaras operācija · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Latdivīzija un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Latdivīzija un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Revolucionārā kara padome

Republikas (vēlāk PSRS) Revolucionārā kara padome (krievu Революционный Военный Совет) bija augstākā Padomju Krievijas (1918—1923), pēc tam Padomju Savienības Bruņoto spēku (1924—1934) vadības iestāde.

Jaunums!!: Latdivīzija un Revolucionārā kara padome · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Latdivīzija un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sociālistu revolucionāru partija

Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.

Jaunums!!: Latdivīzija un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: Latdivīzija un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »