Satura rādītājs
28 attiecības: Akmens laikmets, Arheoloģija, Baltkrievi, Dainas, Daugava, Dzelzs laikmets, Etnogrāfija, Jaunie laiki, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Bīne, Jumis, Krustpils, Krusts, Kurzeme, Latgale, Latviešu mitoloģija, Latviešu tautastērpi, Lībieši, Līklocis, Lielvārdes josta, Māra (latviešu mitoloģija), Rihards Zariņš, Svastika, Ugunskrusts (zīme), Voti, Zalkša zīme, Zaubes pagasts, Zemgale.
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Skatīt Latviešu ornamenti un Akmens laikmets
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Skatīt Latviešu ornamenti un Arheoloģija
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latviešu ornamenti un Baltkrievi
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Skatīt Latviešu ornamenti un Dainas
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Latviešu ornamenti un Daugava
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Skatīt Latviešu ornamenti un Dzelzs laikmets
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Skatīt Latviešu ornamenti un Etnogrāfija
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Skatīt Latviešu ornamenti un Jaunie laiki
Jūlijs Madernieks
Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.
Skatīt Latviešu ornamenti un Jūlijs Madernieks
Jēkabs Bīne
Jēkabs Bīne (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, vitrāžists, pedagogs un mākslas kritiķis, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.
Skatīt Latviešu ornamenti un Jēkabs Bīne
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Skatīt Latviešu ornamenti un Jumis
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt Latviešu ornamenti un Krustpils
Krusts
Krustu kalns Lietuvā Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī).
Skatīt Latviešu ornamenti un Krusts
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu ornamenti un Kurzeme
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu ornamenti un Latgale
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Skatīt Latviešu ornamenti un Latviešu mitoloģija
Latviešu tautastērpi
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.
Skatīt Latviešu ornamenti un Latviešu tautastērpi
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latviešu ornamenti un Lībieši
Līklocis
Līklocis ir viena no senākajām grafiskajām zīmēm un ir viens no Māras simboliem.
Skatīt Latviešu ornamenti un Līklocis
Lielvārdes josta
Riharda Zariņa „Latvju rakstu” 2. sējumā iekļauts Lielvārdes jostas raksta fragments Lielvārdes josta ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements, līdz 3 m gara un 10 cm plata rakstaina sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens.
Skatīt Latviešu ornamenti un Lielvārdes josta
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Skatīt Latviešu ornamenti un Māra (latviešu mitoloģija)
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Skatīt Latviešu ornamenti un Rihards Zariņš
Svastika
Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.
Skatīt Latviešu ornamenti un Svastika
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Skatīt Latviešu ornamenti un Ugunskrusts (zīme)
Voti
Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Skatīt Latviešu ornamenti un Voti
Zalkša zīme
Zalkša zīme Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.
Skatīt Latviešu ornamenti un Zalkša zīme
Zaubes pagasts
Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Skatīt Latviešu ornamenti un Zaubes pagasts
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Latviešu ornamenti un Zemgale
Zināms kā Latviešu raksti, Latviešu zīmes.