Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Akmens laikmets, Arheoloģija, Baltkrievi, Dainas, Daugava, Dzelzs laikmets, Etnogrāfija, Jaunie laiki, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Bīne, Jumis, Krustpils, Krusts, Kurzeme, Latgale, Latviešu mitoloģija, Latviešu tautastērpi, Lībieši, Līklocis, Lielvārdes josta, Māra (latviešu mitoloģija), Rihards Zariņš, Svastika, Ugunskrusts (zīme), Voti, Zalkša zīme, Zaubes pagasts, Zemgale.
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Dainas · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jūlijs Madernieks
Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Jūlijs Madernieks · Redzēt vairāk »
Jēkabs Bīne
Jēkabs Bīne (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, vitrāžists, pedagogs un mākslas kritiķis, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Jēkabs Bīne · Redzēt vairāk »
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Jumis · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Krustpils · Redzēt vairāk »
Krusts
Krustu kalns Lietuvā Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī).
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Krusts · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Latgale · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu tautastērpi
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Latviešu tautastērpi · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līklocis
Līklocis ir viena no senākajām grafiskajām zīmēm un ir viens no Māras simboliem.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Līklocis · Redzēt vairāk »
Lielvārdes josta
Riharda Zariņa „Latvju rakstu” 2. sējumā iekļauts Lielvārdes jostas raksta fragments Lielvārdes josta ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements, līdz 3 m gara un 10 cm plata rakstaina sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Lielvārdes josta · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »
Svastika
Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Svastika · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Voti
Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Voti · Redzēt vairāk »
Zalkša zīme
Zalkša zīme Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Zalkša zīme · Redzēt vairāk »
Zaubes pagasts
Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Zaubes pagasts · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Latviešu ornamenti un Zemgale · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latviešu raksti, Latviešu zīmes.
