Ātrāk nekā pārlūku!
12 attiecības: Aleksandrs Ņevskis, Batuhans, Baznīcslāvu valoda, Hronika, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Pagājušo gadu vēsture, Rurika dinastija, Sanktpēterburga, Tveras kņazi, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Zelta Orda.
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Laurentija hronika un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Batuhans · Redzēt vairāk »
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »
Hronika
Hronika ir vēsturisku notikumu secīgs pieraksts.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Hronika · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Tveras kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Laurentija hronika un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
