Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Liturģiskā valoda

Indekss Liturģiskā valoda

Liturģiskā valoda vai svētā valoda ir valoda, kuru cilvēki asociē ar kādu konkrētu konfesiju un izmanto reliģisko rituālu veikšanai, ikdienā pārsvarā lietojot citu valodu.

Satura rādītājs

  1. 51 attiecības: Amiši, Arhaisms, Austrumāzija, Avesta (valoda), Baznīcslāvu valoda, Budisms, Daoisms, Džainisms, Dēvanāgarī, Draudze, Etiopija, Etrusku valoda, Garīdzniecība, Heti, Hinduisms, Islāms, Ivrits, Jaunā pasaule, Jūdaisms, Jorubu valoda, Konfūcisms, Konfesija, Koptu pareizticīgā baznīca, Koptu valoda, Korāns, Krievu Pareizticīgā baznīca, Krievu valoda, Ladino, Latīņu valoda, Mahājānas budisms, Mirusi valoda, Pandžabu valoda, Pareizticība, Pāli valoda, Portugāļu valoda, Reliģija, Rituāls, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Sanskrits, Sīriešu valoda, Sefardi, Sengrieķu valoda, Sikhisms, Svētceļojums, Teravādas budisms, Tibetiešu valoda, Tora, Valoda, Vēdas, ... Izvērst indekss (1 vairāk) »

  2. Liturģiskās valodas
  3. Teoloģija

Amiši

Amiši ir anabaptistu kristiešu grupa, kas radniecīga, bet atšķirīga no mennonītiem.

Skatīt Liturģiskā valoda un Amiši

Arhaisms

Arhaisms (no (archaios) — 'sens, senlaiku') leksikoloģijā ir vecvārds, kura apzīmētais jēdziens ir saglabājies līdz mūsdienām, bet tagad tā nosaukšanai izmanto citu vārdu, piemēram, nēzdogs "mutauts, kabatlakats", secen "garām", kamieši "pleci", diet "dejot".

Skatīt Liturģiskā valoda un Arhaisms

Austrumāzija

Austrumāzija puslodes kartē Austrumāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas austrumu daļā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Austrumāzija

Avesta (valoda)

Avesta ir senākā no rakstu pieminekļos saglabātajām irāņu valodām.

Skatīt Liturģiskā valoda un Avesta (valoda)

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Skatīt Liturģiskā valoda un Baznīcslāvu valoda

Budisms

Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās 5. gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību.

Skatīt Liturģiskā valoda un Budisms

Daoisms

Ķīniešu hieroglifs "dao" thumb Daoisms jeb taoisms ir reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā ir Laodzi darbs "Daodedzjin".

Skatīt Liturģiskā valoda un Daoisms

Džainisms

Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.

Skatīt Liturģiskā valoda un Džainisms

Dēvanāgarī

Jogas sūtras ar komentāriem Dēvanāgarī rakstā (18. gadsimts). Dēvanāgarī (SSTA) ir rakstības sistēma, ko lieto atsevišķi vai kopā ar citām rakstu sistēmām vairākās Indijas valodās, ieskaitot sanskritu, hindi, marathu, sindhu, bihāri, bhili, marvaru, konkanu, bhodžpūru, nepāliešu, nevaru valoda Nepālā un dažreiz kašmiriešu un romāni valodā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Dēvanāgarī

Draudze

Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus.

Skatīt Liturģiskā valoda un Draudze

Etiopija

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Etiopija

Etrusku valoda

Etrusku valoda ir mirusi valoda, kas tika izmantota senajā Etrūrijā, kur tajā runāja etruski, viena no senajām Eiropas civilizācijām.

Skatīt Liturģiskā valoda un Etrusku valoda

Garīdzniecība

Garīdzniecība ir īpaši ordinēta (deleģēta) kalpotāju kārta, kas veido kādas reliģijas garīgo hierarhiju.

Skatīt Liturģiskā valoda un Garīdzniecība

Heti

Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.

Skatīt Liturģiskā valoda un Heti

Hinduisms

Brahmana izpausmi Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.

Skatīt Liturģiskā valoda un Hinduisms

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Islāms

Ivrits

Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.

Skatīt Liturģiskā valoda un Ivrits

Jaunā pasaule

Jaunā pasaule iekrāsota zaļā krāsā Jaunā pasaule ir termins, kuru sāka izmantot Amerikas, Austrālijas un Okeānijas (vēlāk arī Antarktīdas) dēvēšanai Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, jo Vecās pasaules iedzīvotāji šajās zemēs sastapās ar daudzām jaunām un nepazīstamām lietām: sveša daba, nepazīstamas dzīvnieku sugas, jauni kultūraugi, citādāki cilvēki, jaunas zelta un citu dārgmetālu raktuves.

Skatīt Liturģiskā valoda un Jaunā pasaule

Jūdaisms

Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.

Skatīt Liturģiskā valoda un Jūdaisms

Jorubu valoda

Jorubu valoda ir Rietumāfrikas valoda vai dialektu kopa, kurā runā jorubi Nigērijas dienvidrietumos un Beninas dienvidos.

Skatīt Liturģiskā valoda un Jorubu valoda

Konfūcisms

Konfūcisms (儒學) ir ētiska un filozofiska uzskatu sistēma, kas cēlusies Ķīnā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Konfūcisms

Konfesija

Galvenās pasaules reliģijas attēlotas ģeogrāfiski en ikona Konfesija (— 'atzīšanās') ir kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu vai oficiāla piederība pie kādas reliģijas.

Skatīt Liturģiskā valoda un Konfesija

Koptu pareizticīgā baznīca

Koptu pareizticīgo krusts. Aleksandrijas koptu pareizticīgā (arī ortodoksālā) baznīca (koptu: Ϯⲉⲕ'ⲕⲗⲏⲥⲓⲁ 'ⲛⲣⲉⲙ'ⲛⲭⲏⲙⲓ 'ⲛⲟⲣⲑⲟⲇⲟⲝⲟⲥ / ti.eklyseya en.remenkimi en.orthodoxos ente alexandrias) ir lielākā kristīgā baznīca Ēģiptē.

Skatīt Liturģiskā valoda un Koptu pareizticīgā baznīca

Koptu valoda

Koptu valoda (ⲘⲉⲧⲢⲉⲙ̀ⲛⲭⲏⲙⲓ, Met Remenkēmi) ir ēģiptiešu valodas jaunākais posms.

Skatīt Liturģiskā valoda un Koptu valoda

Korāns

Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).

Skatīt Liturģiskā valoda un Korāns

Krievu Pareizticīgā baznīca

Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.

Skatīt Liturģiskā valoda un Krievu Pareizticīgā baznīca

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Skatīt Liturģiskā valoda un Krievu valoda

Ladino

Ladino (לאדינו, Ladino), ebreju-spāņu valoda (גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol) jeb sefardu valoda ir romāņu valoda, kas radusies uz senās spāņu valodas bāzes.

Skatīt Liturģiskā valoda un Ladino

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Skatīt Liturģiskā valoda un Latīņu valoda

Mahājānas budisms

Nālandas universitātes drupas Mahājānas budisms ir viens no diviem galvenajiem budisma novirzieniem (otrs ir Teravāda).

Skatīt Liturģiskā valoda un Mahājānas budisms

Mirusi valoda

Mirusi valoda ir tāda valoda, kuru vairs neviens cilvēks neprot dzimtās valodas līmenī.

Skatīt Liturģiskā valoda un Mirusi valoda

Pandžabu valoda

Pandžabu valoda (dēvanāgarī rakstībā: पंजाबी; izrunā) ir viena no indoāriešu valodām.

Skatīt Liturģiskā valoda un Pandžabu valoda

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Liturģiskā valoda un Pareizticība

Pāli valoda

Pāli valoda (पालि, Pāḷi) ir indoāriešu valoda.

Skatīt Liturģiskā valoda un Pāli valoda

Portugāļu valoda

Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Portugāļu valoda

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Skatīt Liturģiskā valoda un Reliģija

Rituāls

Venēcijā Rituāls ir kāds cilvēku darbību kopums, kas parasti tiek izpildīts ar simbolisku nozīmi.

Skatīt Liturģiskā valoda un Rituāls

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Liturģiskā valoda un Romas impērija

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Liturģiskā valoda un Romas Katoļu baznīca

Sanskrits

Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Skatīt Liturģiskā valoda un Sanskrits

Sīriešu valoda

Sīriešu valoda (leššānā suryāyā) ir semītu valoda, aramiešu makrovalodas atzars.

Skatīt Liturģiskā valoda un Sīriešu valoda

Sefardi

Ebreju sefardu pāris tradicionālajā apģērbā (Sarajeva, 1900) Sefardi ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem.

Skatīt Liturģiskā valoda un Sefardi

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Skatīt Liturģiskā valoda un Sengrieķu valoda

Sikhisms

Khanda simbols parāda daudzus sikhu ticējumus. Khanda jeb abpusīgs zobens simbolizē ticību patiesības spēkam. Aplis - mūžība un vienotība. Izliektie zobeni simbolizē karotāja garu Sikhisms (sikkhī) ir piektā lielākā organizēta reliģija pasaulē.

Skatīt Liturģiskā valoda un Sikhisms

Svētceļojums

mūki dodas svētceļojumā Svētceļojums ir reliģiska darbība, parasti ar lūgšanām apvienota došanās kājām uz svētu vietu, lai apliecinātu ticību un garīgi attīstītos.

Skatīt Liturģiskā valoda un Svētceļojums

Teravādas budisms

Taizemē Teravāda (theravāda) ir vecākā budisma skola.

Skatīt Liturģiskā valoda un Teravādas budisms

Tibetiešu valoda

Tibetiešu valoda ir valodu un dialektu kopums, kurā runā galvenokārt tibetieši, kas apdzīvo plašu areālu Centrālāzijas austrumos, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.

Skatīt Liturģiskā valoda un Tibetiešu valoda

Tora

Atvērta Tora dievkalpojuma laikā Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) — ‘mācība, likums’) ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums.

Skatīt Liturģiskā valoda un Tora

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Skatīt Liturģiskā valoda un Valoda

Vēdas

Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums Vēdas ( — 'viedums', 'zināšanas', 'patiesība') ir senākie hinduisma svētie raksti.

Skatīt Liturģiskā valoda un Vēdas

Zoroastrisms

Zoroastrisma simbols — Faravahars Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram.

Skatīt Liturģiskā valoda un Zoroastrisms

Skatīt arī

Liturģiskās valodas

Teoloģija

Zināms kā Svētā valoda.

, Zoroastrisms.