Ātrāk nekā pārlūku!
7 attiecības: Bobslejs, IBSF pasaules čempionāts, Kamaniņu braukšana, Kristofs Langens, Pārksitija, Vācieši, Vācija.
Bobslejs
ASV sieviešu bobsleja komanda 2006. gadā Bobslejs ir ziemas sporta veids, kurā komandas (divi vai četri cilvēki) uz ātrumu ar kamanām dodas lejā pa īpašām bobsleja trasēm.
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un Bobslejs · Redzēt vairāk »
IBSF pasaules čempionāts
IBSF pasaules čempionāts (līdz 2015. gadam — FIBT pasaules čempionāts) ir bobsleja un skeletona sacensības, kuras katru gadu rīko Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF).
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un IBSF pasaules čempionāts · Redzēt vairāk »
Kamaniņu braukšana
Kamaniņu divnieku ekipāža trasē Kamaniņu braucējs īsi pēc starta Kamaniņu braukšana ir ziemas sporta veids, kurā sportists ar speciālām kamaniņām brauc pa īpašu dabiskā vai mākslīgā ledus trasi.
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un Kamaniņu braukšana · Redzēt vairāk »
Kristofs Langens
Kristofs Langens (dzimis, Ķelnē, Vācijā) ir vācu bobslejists, kurš piedalījies 1992, 1998.
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un Kristofs Langens · Redzēt vairāk »
Pārksitija
Pārksitija ir pilsēta ASV, Jūtas štata Samitas apgabalā.
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un Pārksitija · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Maksimiliāns Arnts un Vācija · Redzēt vairāk »
