Satura rādītājs
24 attiecības: Ahemenīdu impērija, Aleksandrs Lielais, Amudarja, Arheoloģija, Austrumromas impērija, Baktrija, Bronzas laikmets, Budisms, Centrālāzija, Hellēnisms, Horezma, Kīrs Lielais, Kušānu valsts, Mīdieši, Merva, Musulmaņi, Parta, Romas impērija, Seleikīdu impērija, Senā Ķīna, Sogdiāna, Turkmenistāna, Zīda ceļš, Zoroastrisms.
Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.
Skatīt Margiāna un Ahemenīdu impērija
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Skatīt Margiāna un Aleksandrs Lielais
Amudarja
Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.
Skatīt Margiāna un Amudarja
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Skatīt Margiāna un Arheoloģija
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Margiāna un Austrumromas impērija
Baktrija
Baktrijas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Baktrija (Bākhtar) ir vēsturisks reģions Centrālāzijā, mūsdienu Afganistānas un Tadžikistānas teritorijā.
Skatīt Margiāna un Baktrija
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Margiāna un Bronzas laikmets
Budisms
Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās 5. gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību.
Skatīt Margiāna un Budisms
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Margiāna un Centrālāzija
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Skatīt Margiāna un Hellēnisms
Horezma
Horezmas lielvalsts 1220. gadā Aladīna Tekeša mauzolejs pie Urgenčas (1200) Horezma vai Horezmija (Xvârazm) ir liels oāzes apgabals un vēsturisks reģions Amudarjas (Oksas) lejtecē Centrālāzijā, mūsdienu Turkmenistānas un Uzbekistānas teritorijā.
Skatīt Margiāna un Horezma
Kīrs Lielais
Kīrs Lielais (dzimis 600–598. gadā p.m.ē., miris 530. gada p.m.ē. 4. decembrī), zināms arī kā Kīrs II, Kīrs Varenais un Kīrs Vecākais, bija Senās Persijas valdnieks (559.-530. gads p.m.ē.) no Ahemenīdu dinastijas, Ahemenīdu impērijas dibinātājs.
Skatīt Margiāna un Kīrs Lielais
Kušānu valsts
Kušānu valsts teritorija (ap 100.—250. m.ē.). Kušānu valsts jeb Kušānu impērija (baktriešu: Κυϸανο, Kuṣāṇ Rājavaṃśa; ap 1.—3. gadsimtu) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā (105—250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju.
Skatīt Margiāna un Kušānu valsts
Mīdieši
Mīdijas impērija ap 600. gadu p.m.ē. Mīdieši jeb mēdieši bija sena irāņu tauta, kas dzīvoja teritorijā, kas tajā laikā bija zināma kā Mīdija, (mūsdienu Irānas teritorijā) un runājā mīdiešu valodā.
Skatīt Margiāna un Mīdieši
Merva
Merva, dažādos vēstures periodos arī Aleksandrija, Margiānas Antiohija un Marvalsahidžana (Marw al-Shāhijān) bija viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām senajā Zīda ceļā pie Murgapas upes iekšējās deltas.
Skatīt Margiāna un Merva
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Margiāna un Musulmaņi
Parta
250px Parta (Ashkâniân) bija valsts no 247.
Skatīt Margiāna un Parta
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Margiāna un Romas impērija
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Skatīt Margiāna un Seleikīdu impērija
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Skatīt Margiāna un Senā Ķīna
Sogdiāna
Sogdiānas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Sogdiāna vai Sogdija ( Soġd) bija vēsturisks reģions Centrālāzijā, mūsdienu Uzbekistānas un Tadžikistānas teritorijā.
Skatīt Margiāna un Sogdiāna
Turkmenistāna
Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.
Skatīt Margiāna un Turkmenistāna
Zīda ceļš
Zīda ceļš 1. gadsimtā Viduslaiku tirdzniecības ceļi, ko 9.–11. gadsimtā izmantoja radhanīti, vikingi un citi tirgotāji Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Senās Ķīnas uz Centrālāziju, tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm.
Skatīt Margiāna un Zīda ceļš
Zoroastrisms
Zoroastrisma simbols — Faravahars Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram.
Skatīt Margiāna un Zoroastrisms